sašķelt
sašķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu darbības vārds; transitīvs
sašķeltība lietvārds; sieviešu dzimte
sašķēlums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSašķelt pagales.
- Sašķelt pagales.
- Akmens daļas ar pacēlāju nogādā iekārtā, kas tās sašķeļ.
- Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
2.Sadalīt sastāvdaļās.
PiemēriEnzīmi, kas palīdz sašķelt uzturvielas un veicina gremošanu.
- Enzīmi, kas palīdz sašķelt uzturvielas un veicina gremošanu.
- Ķirmju zarnās esošie mikroorganismi sašķeļ celulozi.
2.1.Sadalīt (teritoriju) atsevišķās daļās.
PiemēriSašķelt rajonu vairākos novados.
- Sašķelt rajonu vairākos novados.
- Otro lielāko Livonijas valsti – Rīgas arhibīskapiju – ordeņa zemes ģeogrāfiski sašķēla divās daļās.
3.Panākt, būt par cēloni, ka zūd vienotība, ka (cilvēku kopums) sadalās atsevišķos grupējumos.
PiemēriSašķelt sabiedrību.
- Sašķelt sabiedrību.
- Sašķelt partiju.
- Sašķelt tautas vienotību.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
PiemēriSašķelta personība.
- Sašķelta personība.
- Jau pirmajā no saviem romāniem Hermanis Hese meklē sašķelta cilvēka ceļu uz vienoto, reālo "es".