nopūt
nopūt 3. pers. -pūst, pag. -puva darbības vārds; intransitīvs
Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
PiemēriNo pārmērīga mitruma puķēm var nopūt saknes.
- No pārmērīga mitruma puķēm var nopūt saknes.
- Burkānam ir nopuvis gals.
- Nopuvuši pāļi.