nopurināt
nopurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Purinot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
PiemēriNopurināt ābolus no ābeles.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
PiemēriVējš nopurinājis zemē visas lapas.
2.Purināt un pārstāt purināt (ko).
PiemēriNopurināt galvu.