Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nopūlēt
nopūlēt -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju darbības vārds; transitīvs
Intensīvi nodarbināt; intensīvi nodarbinot, nogurdināt.
PiemēriNopūlēt sevi fiziski un garīgi.
  • Nopūlēt sevi fiziski un garīgi.
  • Nopūlēt sevi ar liekiem darbiem.
  • Jācenšas pārlieku nenopūlēt sirdi.
  • Nav ko lieki nopūlēt smadzenes.