noputēt
noputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
PiemēriNoputēt ar putekļiem.
2.formā: trešā persona Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
PiemēriSkriet, ka smiltis vien noput.