noputēt
noputēt -putu, -puti, -put, pag. -putēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
PiemēriNoputēt ar putekļiem.
- Noputēt ar putekļiem.
- Noputējis spogulis.
- Noputējušas grāmatas.
- Nospodrināt noputējušos apavus.
- Noputēt ar miltiem.
2.formā: trešā persona Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
PiemēriSkriet, ka smiltis vien noput.
- Skriet, ka smiltis vien noput.
- Braukt ar slēpēm tā, ka sniegs vien noput.