Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
majorāts vēsturisks
majorāts lietvārds; vīriešu dzimte
Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
Cilme:No latīņu maioratus (maior ‘lielākais, vecākais’).