mājoklis
mājoklis [mãjuôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
PiemēriĒrts, labs mājoklis.
- Ērts, labs mājoklis.
- Atrast, iekārtot sev mājokli.
- pārnestā nozīmē Cilvēka sirds ir ticības mājoklis.
1.1.Miteklis (piem., dzīvniekiem).
PiemēriBebru mājokļi.
- Bebru mājokļi.
- Bišu mājoklis koka dobumā.