aizlīt
aizlīt 3. pers. -līst, pag. -lija darbības vārds; intransitīvs
1.Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
PiemēriŪdens aizlija aiz piedurknes.
2.Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
PiemēriBail, ka neaizlīst izārdītais siens.
2.1.Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
PiemēriAizlijuši ceļi.
3.Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
PiemēriPēc Jāņiem aizlija.