izārdīt
izārdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
PiemēriIzārdīt svārkus, uzadīto cimdu.
- Izārdīt svārkus, uzadīto cimdu.
- Izārdīt iešuves, vīles.
2.Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
PiemēriIzārdīt sienu, sapļautās zāles vālus.
- Izārdīt sienu, sapļautās zāles vālus.
- Izārdīt mēslus.
2.1.Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
PiemēriIzārdīt malkas grēdu, zaru kaudzi.
- Izārdīt malkas grēdu, zaru kaudzi.
- Bērni rotaļājoties izārdījuši saklāto gultu.
3.Izpostīt, sadragāt.
PiemēriIzārdīt ģimeni.
- pārnestā nozīmē Izārdīt ģimeni.
- Izārdīta siena.
- Izārdīti ceļi.