sašķērēt
sašķērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sagriezt (parasti ar nazi).
PiemēriSašķērēt kāpostus.
- Sašķērēt kāpostus.
- Sašķērēt maizi šķēlēs.
- Sašķērēt sīpolus ripiņās.
- Salātiem pievieno sašķērētus lokus.
- Fenheli sašķērē daivās, liek cepamtraukā un sautē.
- Burkānu salātus taisa no nevārītiem burkāniem, kurus sašķērē skaidiņās.
1.1.Sazāģēt.
PiemēriZaļojušo seno koku rindu vietā ieraugām sašķērētiem stumbriem piemētātu klajumu.
- Zaļojušo seno koku rindu vietā ieraugām sašķērētiem stumbriem piemētātu klajumu.
2.sarunvaloda Sagriezt (parasti ar šķērēm).
PiemēriPar eņģeļu matiem sauc tievās strēmelītēs sašķērētu spožu papīru.
- Par eņģeļu matiem sauc tievās strēmelītēs sašķērētu spožu papīru.
- Visām avīzēm ik dienas izeju cauri, bet sestdienās ar šķērēm sašķērēju, paturot noderīgo.
- Cenzori filmu sašķērējuši līdz nepazīšanai.