atdalīties
atdalīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
PiemēriLedus gabals atdalījies no krasta.
- Ledus gabals atdalījies no krasta.
- No sausā stumbra atdalās miza.
- Atdalījusies raķetes pirmā pakāpe.
1.1.Izdalīties.
PiemēriReakcijā atdalās ūdeņradis.
- Reakcijā atdalās ūdeņradis.
- Mutē atdalās siekalas.
2.Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
PiemēriAtdalīties no trokšņainā viesu pulka.
- Atdalīties no trokšņainā viesu pulka.
- Atdalīties no citiem ekskursantiem.
2.1.Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
PiemēriNo partijas atdalījusies frakcija.
- No partijas atdalījusies frakcija.
- Laboratorija atdalās no pētnieciskā institūta.
3.Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
PiemēriCilvēku grupā krasi atdalās sieviete gaišā tērpā.
- Cilvēku grupā krasi atdalās sieviete gaišā tērpā.
- Vīrieša zemā balss atdalās no pārējām.