izdalīties
izdalīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
PiemēriIzdalīties pa maziem pulciņiem, pa vairākām telpām.
- Izdalīties pa maziem pulciņiem, pa vairākām telpām.
- Talcinieki izdalījās pa visu tīrumu.
2.Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
PiemēriIzdalīties uz apkārtnes fona.
- Izdalīties uz apkārtnes fona.
- Pret zilajām debesīm spilgti izdalījās koku galotnes.
- Apģērbā izdalījās tautiski akcenti.
- Runātāju čaloņā izdalījās pazīstama balss.
3.formā: trešā persona Izplūst, atdalīties (no kā).
PiemēriNo brūces izdalījās nedaudz asiņu.
- No brūces izdalījās nedaudz asiņu.
- No iekaisuma vietas izdalījās strutas.
- No gatavā augļa izdalījās salda sula.
3.1.Izveidoties un izplūst; atdalīties.
PiemēriReakcijā izdalījās skābeklis.
- Reakcijā izdalījās skābeklis.