atdalīt
atdalīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
PiemēriAtdalīt augļa mizu.
- Atdalīt augļa mizu.
- Atdalīt no piena krējumu.
- Atdalīt no rūdas piemaisījumus.
2.Norobežot, nošķirt.
PiemēriPagalmu no dārza atdala sēta.
- Pagalmu no dārza atdala sēta.
- Viena istabas daļa atdalīta ar aizkaru.
- Runāt lēni, atdalot vārdus.
- Teikumā uzrunu atdala ar komatu.
2.1.Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
PiemēriAtdalīt baznīcu no valsts.
- Atdalīt baznīcu no valsts.
3.formā: trešā persona Izdalīt (no sevis).
PiemēriStublāji atdala lipīgu sulu.
- Stublāji atdala lipīgu sulu.