atdarīt
atdarīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
PiemēriAtdarīt visus logus.
2.Atmaksāt, atriebt.
PiemēriAtdarīt seno pārestību.
2.1.intransitīvs Atlīdzināt, darot labu.
PiemēriAtdarīt kādam ar labu.
Stabili vārdu savienojumiAtdarīt acis. Atdarīt muti.