atdarīt
atdarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
PiemēriAtdarīt visus logus.
- Atdarīt visus logus.
- Atdarīt lādītes vāku.
- Atdarīt ievārījuma burku.
2.Atmaksāt, atriebt.
PiemēriAtdarīt seno pārestību.
- Atdarīt seno pārestību.
2.1.intransitīvs Atlīdzināt, darot labu.
PiemēriAtdarīt kādam ar labu.
- Atdarīt kādam ar labu.
Stabili vārdu savienojumiAtdarīt acis. Atdarīt muti.
- Atdarīt acis idioma — palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
- Atdarīt muti idioma — piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.