atdabūt
atdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju transitīvs, darbības vārds
1.Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
PiemēriAtdabūt atpakaļ zemi, tēva mājas.
1.1.Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
PiemēriAtdabūt elpu.
2.Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtdabūt smago nastu līdz mājām.
2.1.Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriAtdabūt nost cenas uzlīmi.
3.Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
PiemēriAtdabūt vaļā burkas vāciņu.