Paplašinātā meklēšana
Meklējam atdalīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (191):
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
- griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
- sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
- noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
- nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
- piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
- izgriezt Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
- raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
- ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
- nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
- atbirt Birstot atdalīties nost.
- nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
- nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- atcirst Cērtot atdalīt.
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- atdauzīt Dauzot atdalīt, atšķelt.
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
- atdrāzt Drāžot atšķelt, atdalīt.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- atdrupināt Drupinot atdalīt.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties.
- atdurt Durot atdalīt.
- atdurstīt Durstot atdalīt.
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu no kā vesela).
- atgriezt Griežot atdalīt; nogriezt.
- nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
- iet Izkrist; lobīties, atdalīties.
- izdalīties Izplūst, atdalīties (no kā).
- izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
- izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
- nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- atkalt Kaļot atdalīt.
- nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
- apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
- atkapāt Kapājot atdalīt.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
- atknibināt Knibinot atdalīt.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- atkniebt Kniebjot atdalīt.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt; nokniebt.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- atkost Kožot atdalīt; nokost.
- izkost Kožot atdalīt.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
- replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- atlauzt Laužot atdalīt.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
- atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
- atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā).
- nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
- nolūzt Lūstot atdalīties un nokrist.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstākam; izmirkstot atdalīties.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- žagars No koka vai krūma atdalīts tievs zars.
- parcele No lielāka zemes īpašuma atdalīts zemes gabals.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- noģērēt Nodīrāt (dzīvnieku); atdalīt (ādu) no dzīvnieka ķermeņa.
- noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
- nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
- nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- atšķirt Norobežot, atdalīt (piem., ar žogu).
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
- mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
- atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
- notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu, miesas) gabals.
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- noplēst Plēšot atdalīt nost.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
- izplīst Plīstot atdalīties.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
- skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- lauzt Sitot, triecot (piem., ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- atskaldīt Skaldot atdalīt.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
- apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
- izraut Strauji (ar spēku) atdalīt.
- sprēgāt Strauji izdalīties, atdalīties.
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
- nošķelt Šķeļot atdalīt, nodalīt nost (no kā).
- atšķelt Šķeļot atdalīt.
- izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
- zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, veido daļu no kopuma; tāds, kas ir (katrs) par sevi.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
- patstāvīgs Tāds, kas pastāv, funkcionē (kādā sistēmā) atsevišķi, atdalīti no kā cita.
- neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, atraut.
- neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, cieši saistīts.
- notecināt Tecinot atdalīt (šķidrumu produktam); tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
- norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
- separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- iet Tikt atdalītam, atdotam, tērētam (kādam nolūkam).
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
- apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- melanža Viendabīga, no čaumalām atdalīta olu masa.
- sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam); apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piem., koka zarus).
atdalīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV