Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
norīvēt
norīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
PiemēriNorīvēt citronam mizu.
  • Norīvēt citronam mizu.
2.Noberzēt.
PiemēriNorīvēt ar mitru dvieli visu ķermeni.
  • Norīvēt ar mitru dvieli visu ķermeni.
3.Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriJaunās kurpes norīvējušas papēžus.
  • Jaunās kurpes norīvējušas papēžus.