noritēt
noritēt 3. pers. -rit, pag. -ritēja darbības vārds; intransitīvs
1.Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
PiemēriLietus lāses norit pār loga rūti.
- Lietus lāses norit pār loga rūti.
- Pār vaigiem noritēja dažas asaras.
2.Notikt, norisināties (par darbību, procesu).
PiemēriViss norit, kā paredzēts.
- Viss norit, kā paredzēts.
- Darbs noritēja steigā.
- Mītiņš noritējis bez starpgadījumiem.
- Atveseļošanās no smagās slimības noritējusi lēni.