norma
norma lietvārds; sieviešu dzimte
1.Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
PiemēriJuridiskā norma.
Stabili vārdu savienojumiValodas norma.
2.Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
PiemēriDegvielas patēriņa norma.
Stabili vārdu savienojumiIzsējas norma.
Cilme:No latīņu norma ‘mēraukla, paraugs’.