Paplašinātā meklēšana
Meklējam norma.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (76):
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- unifikācija Apvienošana, pakļaušana vienai normai.
- unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- grēcinieks Cilvēks, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
- džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- robežlielums Galējais lielums; norma.
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
- noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
- aiziet par tālu nonākt līdz galējībai, pārkāpjot pieņemtās normas.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
- regula Noteikums, norma; (rīcības) likums.
- patoloģija Novirze no normas (organismā, tā darbībā).
- anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
- atkāpe Novirzīšanās (no normas, kārtības u. tml.).
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- bauslis Pamatnorma.
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam vai iegūst vēlamās īpašības.
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) piemērotību, atbilstību kādiem nosacījumiem, normai u. tml.
- grēkot Pārkāpt reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
- ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
- tikt uz strīpas pārvarot sarežģījumus, panākt, ka (kas) uzlabojas, normalizējas.
- labais tonis pieklājības, uzvedības normas.
- etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- bauslis Reliģiski ētiska pamatnorma, likums.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
- kodificēt Sistematizēt, apvienot likumus, noteikumus, normas noteiktā sistēmā.
- traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
- dzelzs likums stingri ievērojams noteikums, morāles norma.
- hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
- normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
- pieklājīgs Tāds, kas ievēro pastāvošās uzvedības normas, ir smalkjūtīgs, taktisks.
- rupjš Tāds, kas ievērojami pārsniedz pieņemtās normas, standartus.
- palaidnīgs Tāds, kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; nerātns.
- iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
- nerātns Tāds, kas nav rātns, ir draiskulīgs, nebēdnīgs (par bērnu); tāds, kas ignorē pieņemtās uzvedības normas (par pieaugušo).
- nenormāls Tāds, kas neatbilst kam parastam, vispārpieņemtam; tāds, kam ir novirzes no normas.
- anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai; neparasts.
- netikls Tāds, kas neievēro morāles normas, ir izlaidīgs, netikumīgs dzimumattiecībās.
- nekulturāls Tāds, kas neievēro pieklājības un uzvedības normas.
- neuzvedīgs Tāds, kas neievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas; nepieklājīgs.
- palaidnīgs Tāds, kas pārkāpj morāles normas.
- grēcīgs Tāds, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus); tāds, kam ir trūkumi, vājības.
- bezkaunīgs Tāds, kas rupji, pārdroši pārkāpj (morāles, ētikas) normas.
- slikts Tāds, kura attīstībā, funkcionēšanā izpaužas novirzes no normas (piem., par maņu orgāniem).
- normatīvs Tāds, kuru nosaka norma.
- Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
- tiesībpārkāpums Tiesību (1) normas pārkāpums, par ko likumā ir paredzēta sankcija.
- dispozīcija Tiesību normas daļa, kurā izklāstīti normas nosacītie rīcības noteikumi.
- krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
- civiltiesības Tiesību normas, kas regulē ģimenes, īpašuma, mantošanas, līgumiskās un citas attiecības sabiedrībā.
- tiesību normu sistematizācija tiesisko normatīvo aktu sakārtošana un pilnveidošana, izklāstot tos noteiktā sistēmā.
- pakete Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.
- valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
- tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
- slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
- džentlmenis Vīrietis, kas ievēro un korekti izpilda uzvedības un sadzīves normas.
norma citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV