noziegums
noziegums [nùoziêgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
PiemēriBīstams, smags noziegums.
- Bīstams, smags noziegums.
- Noziegums pret cilvēci.
- Atklāt, izdarīt noziegumu.
- Ar korupciju saistīto noziegumu atmaskošana.
- Noziegums un sods.
Stabili vārdu savienojumiKvalificēts noziegums. Nozieguma sastāvs.
- Kvalificēts noziegums — joma: jurisprudence noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- Nozieguma sastāvs — krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
- Nozieguma subjekts — persona, kas izdarījusi noziegumu un atbild par to.