normatīvs2
normatīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
normatīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
normatīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kas nosaka normu.
PiemēriDokumentam ir normatīvs spēks.
- Dokumentam ir normatīvs spēks.
- Normatīvais tiesību akts.
- Normatīva vārdnīca.
1.1.Tāds, kuru nosaka norma.
PiemēriNormatīvais koeficients.
- Normatīvais koeficients.
- Normatīvi ko ierobežot.