normēt
normēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
normējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iedibināt, noteikt normu vai normas.
PiemēriNormēt svešvārdu rakstību.
1.1.Noteikt (kam) normu, daudzuma, ilguma u. tml. robežu.
PiemēriNormēt ūdens patēriņu.