unificēt
unificēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
PiemēriUnificēt elektromobiļu uzlādes ierīces.
- Unificēt elektromobiļu uzlādes ierīces.
- Unificēt iekārtu svarīgākos mezglus.
- Unificēt robežkontroles novērošanas sistēmu.
1.1.joma: jurisprudence Apvienot, pakļaut vienai normai.
PiemēriUnificēt līgumtiesības.
- Unificēt līgumtiesības.
- Unificēt dažādu ES valstu pilsoņu laulības šķiršanu.
Cilme:No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni ‘viens’ un facere ‘darīt’.