pieklājīgs
pieklājīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pieklājīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pieklājīgi apstākļa vārds
pieklājīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ievēro pastāvošās uzvedības normas, ir smalkjūtīgs, taktisks.
PiemēriPieklājīgs cilvēks.
- Pieklājīgs cilvēks.
- Pieklājīgi bērni.
- Ļoti jauka un pieklājīga meitene.
1.1.Tāds, kurā izpaužas pieklājība.
PiemēriPieklājīgi uzvesties.
- Pieklājīgi uzvesties.
- Pieklājīgi sveicināt.
2.Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām; samērā pietiekams.
PiemēriPieklājīgs apģērbs.
- Pieklājīgs apģērbs.
- Saņemt pieklājīgu algu.
2.1.Samērā, diezgan liels; pietiekams.
PiemēriVeikalā ir pieklājīga preču izvēle.
- Veikalā ir pieklājīga preču izvēle.
- Izdevās savākt pieklājīgu naudas summu.