pieklapēt sarunvaloda
pieklapēt -ēju, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pieklauvēt, viegli piedauzīt.
PiemēriPieklapēt pie loga, durvīm.
- Pieklapēt pie loga, durvīm.
2.transitīvs Piekaut.
PiemēriPretī nācis bars jauniešu, tie nabaga večuku pieklapējuši.
- Pretī nācis bars jauniešu, tie nabaga večuku pieklapējuši.