pieklīdenis
pieklīdenis -ņa lietvārds
pieklīdene dsk. ģen. -ņu lietvārds
Pieklīdis dzīvnieks.
PiemēriMums uz mājām regulāri nāk viens runčuks, šķiet pieklīdenis.
- Mums uz mājām regulāri nāk viens runčuks, šķiet pieklīdenis.
- Viņas gādībā ir divi suņuki, no kuriem viens ir pieklīdenis.