pieklust
pieklust -klustu, -klusti, -klust, pag. -klusu intransitīvs, darbības vārds
pieklusums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
PiemēriUz mirkli mēs pieklusām.
1.1.formā: trešā persona Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
PiemēriNaktī pilsēta ir pieklususi.
2.Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
PiemēriRunas ātri pieklusa.
2.1.Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
PiemēriVasarā politiķi pieklusuši.