pieklust
pieklust -klustu, -klusti, -klust, pag. -klusu darbības vārds; intransitīvs
pieklusums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
PiemēriUz mirkli mēs pieklusām.
- Uz mirkli mēs pieklusām.
- Beidzot suns pieklusa.
- Pūlis pamazām pieklusa.
- Mūzika pieklusa, un dejotāji atgriezās pie galda.
1.1.formā: trešā persona Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
PiemēriNaktī pilsēta ir pieklususi.
- Naktī pilsēta ir pieklususi.
2.Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
PiemēriRunas ātri pieklusa.
- Runas ātri pieklusa.
- Strīdi pēdējā laikā pieklusuši.
- Sāpes pieklusušas.
- Vējš pieklusis.
2.1.Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
PiemēriVasarā politiķi pieklusuši.
- Vasarā politiķi pieklusuši.
- Iedzīvotāju aktivitāte ir pieklususi.