pieklust
pieklust -klustu, -klusti, -klust, pag. -klusu darbības vārds; intransitīvs
pieklusums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
PiemēriUz mirkli mēs pieklusām.
1.1.formā: trešā persona Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
PiemēriNaktī pilsēta ir pieklususi.
2.Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
PiemēriRunas ātri pieklusa.
2.1.Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
PiemēriVasarā politiķi pieklusuši.