piekļauties
piekļauties -kļaujos, -kļaujies, -kļaujas, pag. -kļāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Cieši piespiesties.
PiemēriPārītis iet, cieši viens otram piekļāvušies.
- Pārītis iet, cieši viens otram piekļāvušies.
- Sieva piekļāvās vīra krūtīm.
2.Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
PiemēriSlapjie mati piekļāvušies galvai.
- Slapjie mati piekļāvušies galvai.
- Parkam piekļaujas mežs.