ierobežot
ierobežot [ìerùobežuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.formā: trešā persona Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
PiemēriFutbola laukumu ierobežo skrejceļš un tribīnes.
2.Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
PiemēriIerobežot meža ugunsgrēku.
2.1.Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
PiemēriIerobežot sāls lietošanu uzturā.
2.2.Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
PiemēriInvestīciju ieplūdi ierobežo sarežģītā likumdošana.