Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ierīt
ierīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju darbības vārds; transitīvs
1.Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
PiemēriSlimniekam grūti ko ierīt.
1.1.sarunvaloda Ātri ieēst.
PiemēriSteigā ierīt brokastis.