ierīt
ierīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju darbības vārds; transitīvs
1.Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
PiemēriSlimniekam grūti ko ierīt.
- Slimniekam grūti ko ierīt.
- Ierīt ķiršu kauliņu.
- Mēģināt ierīt tableti.
1.1.sarunvaloda Ātri ieēst.
PiemēriSteigā ierīt brokastis.
- Steigā ierīt brokastis.