ierobežot
ierobežot [ìerùobežuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.formā: trešā persona Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
PiemēriFutbola laukumu ierobežo skrejceļš un tribīnes.
- Futbola laukumu ierobežo skrejceļš un tribīnes.
- Pagalmu ierobežo mūra ēkas.
- Teritoriju ierobežo upes līkums un grava.
2.Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
PiemēriIerobežot meža ugunsgrēku.
- Ierobežot meža ugunsgrēku.
- Ierobežot kaitēkļu izplatību.
- Ierobežot sērgas izplatību.
- Ierobežot skaļo troksni ar aizsargmūri.
- Skafandrs ierobežo kustības.
2.1.Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
PiemēriIerobežot sāls lietošanu uzturā.
- Ierobežot sāls lietošanu uzturā.
- Ierobežot apmeklētāju skaitu rezervātā.
- Ierobežot braukšanas ātrumu.
2.2.Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
PiemēriInvestīciju ieplūdi ierobežo sarežģītā likumdošana.
- Investīciju ieplūdi ierobežo sarežģītā likumdošana.
- Ierobežot politiskās tiesības.