Paplašinātā meklēšana
Meklējam ierobežot.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (118):
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- aizskart Apdraudēt, ierobežot.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
- sargāt Ar savu darbību ierobežot (kādu).
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
- brīvs Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; neierobežots.
- karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
- pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
- saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pastaigu laukums ierobežots laukums (parasti dzīvnieku) pastaigām.
- iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
- apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības).
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- taupīt Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
- bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- šaurināt Mazināt, ierobežot.
- sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību, (kā) izpausmi.
- dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- absolūtā monarhija neierobežota monarha vara.
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- absolūts Neierobežots; neatkarīgs.
- apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- nelikt šķēršļus netraucēt, nekavēt, neierobežot.
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
- cenzs Nosacījums, ar kuru tiek ierobežotas kādas personas tiesības.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- tāle Pārredzamais plašums tālumā, arī tāls, neierobežots plašums.
- autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
- autokrātisks Patvaldniecisks, varā neierobežots.
- autokrāts Patvaldnieks; varā neierobežots valdnieks.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- diktatorisks Saistīts ar neierobežotu varu; valdonīgs.
- kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
- aste ir piesieta saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- aste zem bluķa saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- aste bluķī saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
- savilkt jostu (ciešāk, stingrāk) samazināt pārtikas lietošanu; arī būt taupīgākam, ierobežot izdevumus.
- pašaurs Samērā ierobežots.
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- piesiet Sienot (kādu, ko), ierobežot (tā) kustības brīvību.
- atstumtība Stāvoklis, kad (kāda) dalība sabiedrības, kolektīva dzīvē ir ierobežota, liegta.
- laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- beztiesisks Tāds (piem., stāvoklis, politisks režīms), kad trūkst tiesību (piem., civilo, politisko) vai tās ir ļoti ierobežotas.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
- galīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots (laikā un telpā); pretstats: bezgalīgs.
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
- beztiesīgs Tāds, kam nav tiesību vai tās ir būtiski ierobežotas.
- nepilntiesīgs Tāds, kam nav visu tiesību; tāds, kura tiesības ir ierobežotas.
- šaurs Tāds, kam trūkst vispusības, plašuma; tāds, kas aptver nelielu, ierobežotu (kā) daļu.
- neapvaldīts Tāds, kas izpaužas strauji spēcīgi un netiek ierobežots, apvaldīts.
- nepilnīgs Tāds, kas nav pilnīgs; ierobežots.
- slēgts Tāds, kas no visām pusēm norobežots, arī ierobežots.
- iznīcīgs Tāds, kas pastāv ierobežotu laiku, iznīkst; pārejošs.
- niecīgs Tāds, kas piemīt (cilvēkam) ļoti ierobežotā apjomā.
- visuvarens Tāds, kas var, spēj visu; tāds, kam ir neierobežota vara; arī visspēcīgs.
- spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
- apvaldīts Tāds, kura izpausme ir ierobežota, nepilnīga.
- slēgts Tāds, kuru elementu, sastāvdaļu kopums nav maināms; tāds, kas noris ierobežotā vidē, sistēmā.
- servitūts Tiesības ar noteiktiem ierobežojumiem lietot cita īpašumu; tiesības ierobežot īpašnieka rīcību viņa īpašumā.
- dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
- likt šķēršļus traucēt, kavēt, ierobežot.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
- patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
- despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
- absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1).
- satraps Vietvaldis ar neierobežotu varu.
- ierobežojums Vispārināta īpašība --> ierobežots.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot kādu laukumu.
ierobežot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV