vien1
vien partikula
1.Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
PiemēriIelūgt viesībās vien radus un tuvākos draugus.
Stabili vārdu savienojumiDievs vien (to) zina.
1.1.Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
PiemēriVisu dienu pie draugiem vien nodzīvot.
1.2.Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
PiemēriAutomašīnā vieta vien pieciem pasažieriem.
1.3.kopā ar: "ne" Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
PiemēriParkā aug ne viens vien dižozols.
2.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
PiemēriAiz motocikla ceļa putekļi vien pajuka.
Stabili vārdu savienojumiTā vien.
3.saikļa nozīmē Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
PiemēriViņi sen vairs kopā nedzīvo, vien reizēm satiekas.
Stabili vārdu savienojumiCik (vien, tik) lien. Cik (vien) (ir) iespējams. Cik (vien) jaudas. Cik tālu vien acis sniedzas.