Paplašinātā meklēšana
Meklējam vien.
Atrasts vārdos (200):
- vien:1
- vien:2
- vien-:1
- arvien:1
- vienot:1
- aizvien:1
- ikviens:1
- kāviens:1
- neviens:1
- rāviens:1
- šāviens:1
- tikvien:1
- tuviene:1
- vienādi:1
- vienāds:1
- vienatā:1
- viengad:1
- vienība:1
- vienīgi:1
- vienkop:1
- vienmēr:1
- vienots:1
- vienpus:1
- apvienot:1
- atvienot:1
- bļāviens:1
- pusviens:1
- savienot:1
- skāviens:1
- vienādot:1
- vienaira:1
- vienalga:1
- vienatne:1
- vienbrīd:1
- viencīņa:1
- viendien:1
- vienjūgs:1
- vienkoce:1
- vienlaik:1
- vienlape:1
- vienlīdz:1
- vienmuļš:1
- viennakt:1
- viennīca:1
- vienpola:1
- vienreiz:1
- apvienība:1
- atrāviens:1
- izrāviens:1
- nevienāds:1
- pievienot:1
- savienība:1
- savienots:1
- spļāviens:1
- uzrāviens:1
- vienādība:1
- vienbērna:1
- vienēdāji:1
- vienējāds:1
- vienfāzes:1
- vienīgais:1
- vienkājas:1
- vienkājis:1
- vienkārši:1
- vienkāršs:1
- vienkausa:1
- vienklāja:1
- vienkocis:1
- vienkopas:1
- vienlaida:1
- vienlaidu:1
- vienmājas:1
- vienmasta:1
- vienoties:1
- vienpatis:1
- apskāviens:1
- mērvienība:1
- novienādot:1
- uzbļāviens:1
- vienacains:1
- vienādmalu:1
- vienādsānu:1
- vienādvien:1
- vienatnība:1
- vienatnīgs:1
- vienaudzis:1
- viencipara:1
- viencirkņa:1
- viendabīgs:1
- viendaļīgs:1
- viendienas:1
- viendienis:1
- viendurvju:1
- viengabala:1
- viengadējs:1
- viengadīgs:1
- vienguļams:1
- vieninieks:1
- vienkāršot:1
- vienkārtas:1
- vienkocene:1
- vienkrāsas:1
- vienlaidus:1
- vienlaikus:1
- vienlemeša:1
- vienmērīgs:1
- vienmotora:1
- vienmulīgs:1
- vienošanās:1
- vienpatība:1
- vienpatīgs:1
- vienpatnis:1
- vienpusējs:1
- vienpusīgs:1
- nevienādība:1
- rāvienveida:1
- savienojums:1
- savienotāj-:1
- savienotājs:1
- savienoties:1
- specvienība:1
- trīsvienība:1
- trīsvienīgs:1
- vēlvienreiz:1
- vienādojums:1
- vienaldzība:1
- vienaldzīgs:1
- vienbalsība:1
- vienbalsīgs:1
- viencēliens:1
- viendievība:1
- viendzimuma:1
- vienģimenes:1
- vienistabas:1
- vienkājains:1
- vienkāršots:1
- vienkārtējs:1
- vienkārtīgs:1
- vienkārtnis:1
- vienlaicīgs:1
- vienlaiduma:1
- vienlīdzīgs:1
- viennozīmes:1
- vienpadsmit:1
- vienpakāpes:1
- vienpalātas:1
- vienpatnība:1
- vienpatnīgs:1
- vienprātība:1
- vienprātīgs:1
- apakšvienība:1
- novienkāršot:1
- pamatvienība:1
- pievienoties:1
- viencilindra:1
- viendienītes:1
- viengadnieks:1
- vienisprātis:1
- vienkāršruna:1
- vienkārtains:1
- vienkrāsains:1
- vienlatnieks:1
- vienmājnieki:1
- viennozīmība:1
- viennozīmīgs:1
- vienpartijas:1
- vienpersonas:1
- vienplāksnis:1
- divvientulība:1
- īssavienojums:1
- nesavienojams:1
- nevienlīdzība:1
- nevienlīdzīgs:1
- savienojamība:1
- viendīgļlapji:1
- viengabalains:1
- vienmastnieks:1
- vienpersonīgs:1
- kontrolšāviens:1
- kvadrātvienība:1
- nepievienojies:1
- pusvienpadsmit:1
- savienotājaudi:1
- viendimensijas:1
- vienpersonisks:1
- nepievienošanās:1
- savienotājposms:1
- struktūrvienība:1
- vārdsavienojums:1
- savienotājdetaļa:1
- savienotājuzmava:1
- skrūvsavienojums:1
- starpsavienojums:1
- viendimensionāls:1
- vienpiedzimušais:1
- atkalapvienošanās:1
- vienpadsmitgadīgs:1
- kvadrātvienādojums:1
- savienotājelements:1
- diferenciālvienādojums:1
Atrasts etimoloģijās (137):
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No vācu synchronisch, franču synchronique, kam pamatā grieķu synchronos 'vienlaicīgs'. (šķirklī sinhronisks)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No grieķu synapsis 'savienojums, saite'. (šķirklī sinapse)
- No grieķu syntagma 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintagma)
- No angļu agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija)
- No latīņu aggregatus 'pievienots'. (šķirklī agregāts)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No latīņu annexio 'pievienošana'. (šķirklī aneksija)
- No latīņu articulus, artus 'savienojums'. (šķirklī artikuls)
- No franču association, kam pamatā latīņu associatio 'savienošana'. (šķirklī asociācija)
- No latīņu associare 'savienot'. (šķirklī asociēt)
- No franču attaché 'pievienots'. (šķirklī atašejs)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
- No grieķu ephēmeros 'viendienas, ātri pārejošs'. (šķirklī efemers)
- No latīņu aequinoctium (aequus 'vienāds' un nox (noctis) 'nakts'). (šķirklī ekvinokcija)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No itāļu fascismo (fascio 'apvienība'). (šķirklī fašisms)
- No latīņu foederare 'nostiprināt ar savienību'. (šķirklī federācija)
- No franču fédéralisme, kam pamatā latīņu foedus 'savienība'. (šķirklī federālisms)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No franču gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams)
- No grieķu haplos 'vienkāršs' un eidos 'veids'. (šķirklī haploidāls)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un genos 'ģints'. (šķirklī homogēns)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī homoseksuālisms)
- No grieķu homos 'vienāds, līdzīgs' un sphaira 'lode'. (šķirklī homosfēra)
- No spāņu junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No vācu Isomer, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un meros 'daļa'. (šķirklī izomēri)
- No angļu isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No angļu canoe, kam pamatā spāņu canoa 'vienkocis'. (šķirklī kanoe)
- No latīņu capitulatio 'vienošanās; dalīšanās nodaļās'. (šķirklī kapitulācija)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- No latīņu coalitio 'savienība'. (šķirklī koalīcija)
- No vācu Kombinatorik, kam pamatā latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorika)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinēt)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorisks)
- No latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinators)
- No latīņu complexus 'aptveršana, savienojums'. (šķirklī komplekss)
- No latīņu communicabilis 'savienojošs'. (šķirklī komunikabilitāte)
- No latīņu confoederatio 'savienība, apvienība'. (šķirklī konfederācija)
- No latīņu configuratio 'līdzīgs, vienāds veidojums'. (šķirklī konfigurācija)
- No latīņu congregatio 'apvienība; biedrošanās, biedriskums'. (šķirklī kongregācija)
- No latīņu conjugare 'saistīt, savienot'. (šķirklī konjugēt)
- No latīņu conjunctio 'savienojums, saiklis'. (šķirklī konjunkcija)
- No latīņu (membrana) conjunctiva 'savienojoša plēve'. (šķirklī konjunktīva)
- No latīņu conjunctivus 'savienojošs'. (šķirklī konjunktivīts)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No latīņu concordantia 'vienprātība, saskaņa'. (šķirklī konkordance)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No vācu Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents)
- No vācu Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence)
- No latīņu consensus 'piekrišana, vienprātība'. (šķirklī konsenss)
- No latīņu conspiratio 'saskaņa, vienprātība; sazvērestība'. (šķirklī konspirācija)
- No latīņu conventio 'vienošanās, līgums'. (šķirklī konvencija)
- No latīņu copulatio 'savienojums, sasaistījums'. (šķirklī kopulācija)
- No latīņu corporatio 'savienība'. (šķirklī korporācija)
- No franču couplet, kam pamatā latīņu copula 'saite, savienojums'. (šķirklī kupleja)
- No grieķu litotēs 'vienkāršība'. (šķirklī litota)
- No itāļu madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No latīņu mixtura 'savienojums, maisījums'. (šķirklī mikstūra)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No grieķu monarchia 'vienvaldība, patvaldība'. (šķirklī monarhija)
- No grieķu monos 'viens, vienīgs'. (šķirklī monisms)
- No grieķu monos 'viens, vienīgais'. (šķirklī mono-)
- No grieķu monophthongos 'viena skaņa'. (šķirklī monoftongs)
- No grieķu monologos (monos 'viens' un logos 'runa'). (šķirklī monologs)
- No latīņu monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma)
- No franču monocle, kam pamatā latīņu monoculus 'vienacis'. (šķirklī monoklis)
- No grieķu monos 'viens' un kultūra. (šķirklī monokultūra)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No grieķu monos 'viens' un nomē 'dalījums, daļa'. (šķirklī monoms)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No grieķu monos 'viens' un meros 'daļa'. (šķirklī monomērs)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No franču piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets)
- No latīņu plebeius, kam pamatā plebs 'vienkāršā tauta'. (šķirklī plebejs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No vācu Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms)
- No latīņu primas (primatis) 'viens no pirmajiem; ievērojams'. (šķirklī primāts)
- No latīņu primarius 'viens no pirmajiem, pirmšķirīgs', kam pamatā primus 'pirmais'. (šķirklī primārs)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No latīņu rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rustika)
- No latīņu rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rusts)
- No latīņu rusticus 'vienkāršs, rupjš'. (šķirklī rustikāls)
- No latīņu uni 'viens' un sexus 'dzimums'. (šķirklī unisekss)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No angļu single 'viens, atsevišķs'. (šķirklī singls)
- No grieķu synkrētismos 'savienojums'. (šķirklī sinkrētisms)
- No grieķu syntaxis 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintakse)
- No grieķu sythesis 'savienošana, sakārtošana'. (šķirklī sintezators)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintēze)
- No grieķu synthesis 'savienošana, sakārtošana, sakārtojums'. (šķirklī sintezēt)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- No itāļu solista, kam pamatā latīņu solus 'viens'. (šķirklī solists)
- No itāļu solo 'viens, vienīgs'. (šķirklī solo)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvs)
- No latīņu subiectivus 'pievienojams'. (šķirklī subjektīvisms)
- No latīņu tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs)
- No angļu trade 'amats, profesija' un union 'savienība, apvienība'. (šķirklī tredjūnija)
- No grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un onyma 'vārds'. (šķirklī homonīms)
- No latīņu conjugatio 'saistīšana, savienošana'. (šķirklī konjugācija)
- No latīņu solus 'viens, vienīgais' un ipse 'pats'. (šķirklī solipsisms)
- No grieķu zygotē 'pārī savienota'. (šķirklī zigota)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No latīņu ligatura 'savienojums, savijums'. (šķirklī ligatūra)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No grieķu monarchos (monos 'vienīgi' un archein 'valdīt'). (šķirklī monarhs)
- No grieķu monotonos 'vienveidīgs' (mono- un tonos 'tonis'). (šķirklī monotons)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No latīņu unio 'vienība, apvienība'. (šķirklī ūnija)
- No angļu Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti)
- No latīņu uni, kam pamatā unus 'viens'. (šķirklī uni-)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No latīņu unio 'vienība'. (šķirklī uniāts)
- No itāļu unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No grieķu monochromōs 'vienkrāsains'. (šķirklī monohroms)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
Atrasts normatīvajos komentāros (65):
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Vārdu savienojumos ar daudz lietvārds lietojams ģenitīva formā. (šķirklī daudz)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no: vienkāršot, vienkāršoju, vienkāršo, vienkāršots utt. (šķirklī novienkāršot)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (197):
- (kā) vienā mutē
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts
- Apvienoto Nāciju Organizācija
- ar vienu (vienīgu) rāvienu
- ar vienu (vienīgu) vilcienu
- ar vienu kāju
- ar vienu slotu perami
- ar vienu spalvas vilcienu
- ar vienu vārdu sakot
- arvien vēl
- arvienu vēl
- astronomiskā vienība
- ātrās reaģēšanas vienība
- barības vienība
- bāzt visu vienā maisā
- būt no viena kaula (un miesas)
- būt no viena koka
- būt uz viena viļņa
- būt vienos gados
- cik (vien, tik) lien
- cik (vien) (ir) iespējams
- cik (vien) jaudas
- cik tālu vien acis sniedzas
- cik tālu vien skatiens sniedzas
- cik tālu vien skats sniedzas
- cikliskie savienojumi
- čupām vien
- decimālā mērvienību sistēma
- Dievs vien (to) zina
- diftongisks savienojums
- droši vien
- džentlmeņu vienošanās
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu
- dzīvot vienai dienai
- dzīvot vienās bailēs
- Eiropas (Savienības) Parlaments
- Eiropas Savienība
- Eiropas Savienības Padome
- iesprausts vārdu savienojums
- iestarpināts vārdu savienojums
- imaginārā vienība
- ka (smiltis, putekļi) nokūp vien
- ka nograb vien
- kā pa vienu miglu
- ka put vien
- ka spalvas vien pajūk
- ka spalvas vien put
- karsts (vien) pārskrien pār kauliem
- karsts (vien) pārskrien pār muguru
- klausīties ar vienu ausi
- kompleksie savienojumi
- kubiskais vienādojums
- kur (vien) kāju sper
- kur vien kāju sper
- Latviešu zemnieku savienība
- likt (visu) uz vienas kārts
- likt vienlīdzības zīmi
- lūrēt ar vienu aci
- melo, ka ausis vien kust
- mēra vienība
- mērīt ar vienu olekti
- mērot ar vienu olekti
- mērvienību sistēma
- mest pār vienu kārti
- mest vienā katlā
- mesties no vienas galējības otrā
- mesties uz vienu roku
- monetārā savienība
- muitas savienība
- ne vienreiz vien
- nekaunēties ne no viena darba
- nelaime nenāk viena
- nepievienošanās politika
- nespēt vien nopriecāties
- nevar vien nodusmoties
- nevarēt vien nolielīt
- nevarēt vien nopriecāties
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties
- neviena dzīva dvēsele
- neviena skaņa nenāk pār lūpām
- nevienas (dzīvas) dvēseles
- nevienu kumosu
- no viena gala līdz otram
- no viena kaula
- no viena koka (drāzti)
- no vienas vietas
- nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu
- Nu saki (viens) cilvēks!
- numur viens
- numurs viens
- organisks savienojums
- pa gaisiem (vien)
- pa gaisu (vien)
- pa galvu neviens nesitīs
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā
- pa vienu mata tiesu
- Padomju Savienība
- palikt vienā kreklā
- pasūtīt (trīs mājas, vienu māju) tālāk
- pēc vienas šnites
- pievienotā vērtība
- pievienotās vērtības nodoklis
- pūst vienā stabulē
- sabāzt vienā maisā
- saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem
- savienojuma zīme
- savienotie trauki
- sēdēt pie viena galda
- Sīka vienība!
- simt un viens
- simts un viens
- skaidrs kā vienreizviens
- skaitīšanas vienība
- skriet (tā), ka papēži vien zib
- skrūvju savienojums
- spļāviena attālumā
- spļāviens dvēselē (kādam)
- spļāviens sejā (kādam)
- starptautiskā mērvienību sistēma
- stāvēt ar vienu kāju kapā
- strādāt amatu apvienošanas kārtībā
- strādāt amatu savienošanas kārtībā
- svērt vienos svaros
- Svētā Trīsvienība
- svētā vientiesība
- tā vien
- tāpat vien
- tik vien
- trūkst (kādas, vienas) skrūves
- uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt
- uz vienu roku
- viena alga
- vienā balsī
- vienā elpā
- vienā elpas vilcienā
- vienā gabalā
- vienā laidā
- vienā laidienā
- vienā laikā
- viena lējuma
- viena lieta
- viena lieta – cita lieta
- viena lieta – otra lieta
- vienā mierā
- viena miesa un viena dvēsele
- vienā ņēmienā
- vienā rāvienā
- vienā reizē
- vienā ritmā
- viena sirds un viena dvēsele
- vienā taktī
- vienā vilcienā
- viena vīle
- vienas dienas saimniecība
- vienas dienas saimnieks
- vienās sienās
- viendienīšu kārta
- viendīgļlapju klase
- vienīgā dzīvā dvēsele
- vieninieku kamera
- vienkāršā atražošana
- vienkāršā fūga
- vienkārša lapa
- vienkāršs čemurs
- vienkāršs teikums
- vienlīdzīgi palīgteikumi
- vienlīdzīgi teikuma locekļi
- vienos caurumos
- vienos ziedos
- vienots veselums
- vienrindas harmonikas
- viens divi
- viens kā koks
- viens kā pirksts
- viens kas tiesa
- viens kuiļa rūciens
- viens no diviem
- viens pakaļ otram
- viens pīpis
- viens pūtiens
- viens rāviens
- viens redzējiens
- viens redzējums
- viens un divi
- viens vesels
- vientuļi ziedi
- vienu laiku
- vienu māju tālāk
- vienu tiesu
- vienvirziena izvilkumi
- visi kā viens
- viss (vienā) čupā
- viss viens
- zem viena jumta
- zināt kā vienreizvienu
- zobi vaļā vien stāv
Atrasts skaidrojumos (200):
- no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
- aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
- saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
- fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- aplīgoties Aplīgot vienam otru.
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- apmētāties Apmētāt vienam otru.
- sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
- apskauties Apskaut vienam otru.
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- ūnija Apvienība, savienība.
- asociācija Apvienība.
- oldermanis Apvienības, biedrības u. tml. vadītājs.
- kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- (ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
- saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- unifikācija Apvienošana, pakļaušana vienai normai.
- kumulācija Apvienošana, savienošana.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
- salaist Apvienot (platības, telpas).
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- sindicēt Apvienot sindikātā.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
- unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
- sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
- grupēties Apvienoties grupās, dalīties grupās.
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
- kooperēties Apvienoties, iestāties (kooperatīvā, apvienībā).
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- kumulēties Apvienoties, summēties.
- vienoties Apvienoties; sasaistīties.
- samesties kopā apvienoties.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
- palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
- purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
- brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
- vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
- lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
- iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
- nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
- paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
- nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
- viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
- vienfāzes Ar vienu fāzi.
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
Atrasts piemēros (200):
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- vien ..kasieris žāvājās vien..
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- vienlaidu ..tāda vienlaidu atmiņu plūduma man nav..
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- vienvērtīgs ..viss pasaulē līdzīgs un vienvērtīgs man.
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
- neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
- vienādi "Tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
- nobaukšķēt Abas mašīnas sasitās, ka nobaukšķēja vien.
- sadziedāties Abas radinieces vienādas, abas sadziedājušās.
- slīgt Ābeles slīgst vienos ziedos.
- ābele Ābeles vienos ziedos.
- vienlīdz Abi bērni bija vienlīdz čakli.
- vienaudzis Abi draugi ir vienaudži.
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
- sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
- kārumnieks Abi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
- vienvērtīgs Abiem vecākiem ir vienvērtīgs ieguldījums bērnu audzināšanā.
- abpusējs Abpusēji vienoties.
- romantisms Abu starpā aizvien jūtama romantisma dzirksts.
- acetons Acetons ir viens no visizplatītākajiem šķīdinātājiem.
- plesties Acis pletās aizvien lielākas.
- savādnieks Adamsu ģimenes ļaudis ir savādnieki – viens dīvaināks par otru.
- vienāds Adījums ir vienāds, bez samezglojumiem.
- savienot Adījums savienots ar tamborējumu.
- sviķelis Adīt sviķeli no viena labiska un viena kreiliska valdziņa.
- vienība Administratīva vienība.
- adverbiāls Adverbiāls vārdu savienojums.
- aerobuss Aerobuss ar desmit sēdvietām vienā rindā un diviem pasažieru stāviem.
- afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
- locīt Agrāk talantīgā sportista vārdu locīja vien speciālisti.
- sādžinieks Agrārā reforma sādžiniekus pārvērta viensētu iedzīvotājos.
- liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
- storveidīgs Airdegune ir vienīgā storveidīgā zivs, kas pārtiek no fitoplanktona un zooplanktona.
- vieninieks Airēt smailīšu vieniniekā.
- atrāviens Airētāji uzvarēja ar krietnu atrāvienu.
- arī Aitas, arī kazas ganījās vienuviet.
- vien Aiz motocikla ceļa putekļi vien pajuka.
- kārba Aiz piecstāvīgajām balto ķieģeļu kārbām, uzkalniņam pieplaukusi, guļ zema vienstāva mājele.
- aizdegune Aizdeguni ar vidusausi savieno Eistāhija kanāls.
- izjukt Aizejot vienam dalībniekam, rokmūziķu grupa izjuka.
- paslēptuve Aiziet no paslēptuves tā, ka neviens nepamana.
- nozibēt Aizjāj, ka nozib vien.
- aizlaist Aizlaist pa ceļu tā, ka nokūp vien.
- aizlavīties Aizlavīties no mājas neviena nepamanītam.
- ūdenskrātuve Aizliegts pārvietot zivis no vienas ūdenskrātuves otrā.
- noņirbēt Aizskrēja, ka kājas vien noņirbēja.
- aizstiept Aizstiept veļas auklu no viena koka līdz otram.
- maliķis Aizvadītajā nedēļā neviens maliķis nav notverts.
- aizvākt Aizvākt militārās vienības no valsts.
- rīļa Ak tu rīļa, viens pats visu apēdis!
- nominālvērtība Akcijas nominālvērtība ir viens lats.
- nominālcena Akciju nominālcena – viens lats.
- struktūrvienība Akciju sabiedrības struktūrvienība.
- kustināt Akmeni vienam grūti kustināt.
- izkliedētība Akmens skulptūru izkliedētība izcēla to vienreizību.
- replika Aktieriem filmā nebija iepriekš uzrakstīta teksta, vien dažas vissvarīgākās replikas.
- studija Aktieris ir viens no Latvijas teātrim nozīmīgās Dailes teātra III studijas audzēkņiem.
- peilēt Aktrise to vien dara kā peilē, kad uz viņas pusi pagriezīsies kamera.
- recitācija Aktrises recitācija bija vienkārša, bet ar bagātu izjūtu skalu.
- ALA ALA ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno tūkstošiem latviešu visā Amerikā.
- viencirkņa Ālantes augļa viencirkņa pogaļa.
- aleksandrīts Aleksandrīts ir viens no vērtīgākajiem dārgakmeņiem.
- nevienādība Algebriska nevienādība.
- vienādojums Algebriskais vienādojums.
- algebrisks Algebrisks vienādojums.
- alise Alises ir vienas no populārākajām vasaras puķēm, tām piemīt salda medus smarža, ziedi piesaista bites, tauriņus.
- rīma Alkatīgi rīmas, kas vienmēr pamanās iebalsot labumus sev.
- vienots Alpīnisti līdz pat galamērķim rīkojās vienoti.
- staigāt Alus krūze staigāja no viena pie otra, no rokas rokā.
- alveja Alveja mūsu vecmāmiņu laikos bija viens no izplatītākajiem istabas augiem.
- uzvārīties Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- uzturēt Amats tevi uzturēs vienmēr.
- vienšūņi Amēbas ir parazītiskie vienšūņi.
- savienots Amerikas Savienotās Valstis.
- atbalss Āmura klaudzienu, šāviena atbalss.
- vienvaldība Antikonstitucionāla vienvaldība.
- antropoloģisks Antropoloģiski viendabīga tauta.
- antroponīms Antroponīmi ir viens no īpašvārdu slāņiem, par kuru vienmēr ir bijusi plaša interese.
- palsens Ap Kalna Spijēniem gaudoja salts ziemas vējš. Bez mitēšanās viņš dzenāja palseno sniegu pa sētu no vienas vietas uz otru.
- apakš- Apakšvienība.
- apakšvienība Apakšvienības nostājas kājnieku parādes kopējā ierindā.
- apbruņot Apbruņot karavīru vienību ar munīciju.
- apcirpt Apcirpta vienveidība.
- kūka Apēst vienu kūku.
- pendelis Apkārt klusums, dzirdams vien pulksteņa pendelis.
- vienāds Apkārtnē viņi orientējās vienādi.
- riņķis Aplaist apkārt vienu riņķi.
- savienotājdetaļa Apļveida savienotājdetaļa.
- orientēt Apmeklētāju telpā orientē gaismas ķermeņi, kas gan vieno un sakārto telpu, gan sadala to zonās.
- apnicīgs Apnicīgi skan vienmuļa mūzika.
- sēklaudzis Aprikožu sēklaudži izaug ātri – vienā vai divos gados.
- aprīt Aprīt vienu grāmatu pēc otras.
- vienkoce Apses vienkoce.
- platība Apsēt ar graudaugiem arvien lielākas platības.
- apskriet Apskriet pilsētu vienā dienā.
- saaugt Apstākļa vārdi, kas saauguši vienā vārdā ar partikulu (jebkad, tāpat).
- satecēt Apvienības kasē ik mēnesi satek 5000 latu.
- sabiedrība Apvienības mērķis ir vienot latviešu sabiedrību Amerikā.
- sastiķēt Apvienību pēdējā brīdī sastiķēja no izbijušām politiskām partijām.
- apvienot Apvienot darbu ar mācībām.
- apvienot Apvienot divas mācību iestādes.
- apvienot Apvienot ēdamistabu ar virtuvi.
- apvienot Apvienot mazos pagastus novados.
- apvienot Apvienot patīkamo ar lietderīgo.
- sirdslieta Apvienot savu sirdslietu ar ģimenes pienākumiem.
- pulks Apvienotais policijas pulks.
- pērs Apvienotajā Karalistē ir 5 rangu pēri: hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts, barons.
- grupa Apvienoties interešu grupās.
- koalīcija Apvienoties koalīcijā.
- trests Apvienoties trestos.
- sekretariāts Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāts.
- iztikt Ar algu vien grūti iztikt.
- pieslīpēties Ar gadiem esam viens pie otra pieslīpējušies.
- galerija Ar galerijām savienotas ēkas.
- pārsātināt Ar joda savienojumiem pārsātināts šķidrums.
- ieceļot Ar jūru savienotās upēs ieceļo vimbas.
- iekarst Ar katru mirkli iekarst arvien vairāk.
- ieiet Ar katru sitienu miets ieiet zemē arvien dziļāk.
- satuvināties Ar laiku jaunās un vecās Eiropas Savienības dalībvalstis arvien vairāk satuvināsies.
- līga Ar līgu apvienotās notis.
- ieskaidrot Ar pūlēm ieskaidrot vienkāršas lietas.
- rāviens Ar spēcīgu rāvienu pārplēst audeklu pušu.
- atgrūsties Ar statisko elektrību uzlādētās šķiedras atgrūžas viena no otras.
- piebeigt Ar šāvieniem galvā piebeigt ievainotos.
- ievainot Ar šāvienu briedi tikai ievainot.
- nepietikt Ar vēlēšanos uzvarēt hokeja spēlē vien nepietika.
- iegrūt Ar vienu kāju iegrūt mežazvēru izraktajā alā.
- izsprāgt Ar vienu lēcienu izsprāgt no gultas.
- uzbakstīt Ar vienu pirkstu uzbakstu komentāru.
- kabriolets Ar vienu pogas spiedienu auto pārvēršas par kabrioletu.
- vēciens Ar vienu rokas vēcienu.
- sarecināt Ar vienu tējkaroti sausā želatīna var sarecināt aptuveni 100 gramus šķidruma.
- iemetiens Ar vienu traļa iemetienu nozvejot daudzas tonnas zivju.
- sarunāt Ar viņu vienmēr var visu sarunāt.
- zenītiekārta Ar zenītiekārtām raidīt šāvienus pa lidmašīnām.
- zirdzinieks Ar zirga bailēm ir saskāries ikviens zirdzinieks – gan sportisti, gan hobija jātnieki, gan zirgkopēji.
- valstīt Arbūzus nedrīkst valstīt – tiem uz viena sāna jāguļ līdz gatavībai.
- gods Arhitektu savienības goda biedrs.
- sakust Arhitektūra un skulptūra te ir sakusušas vienā veselā.
- ložņa Arī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
- vērstuve Arkla vērstuve vērš velēnas uz vienu pusi.
- ārlatvieši Ārlatviešu sabiedrība nav viendabīga.
- specvienība Armijas specvienības uzbrukums.
- arsēns Arsēna savienojumi.
- stublājs Ārstniecības kumelīte ir viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju.
- gals Ārsts drīz vien ar slimnieka apskati bija galā.
- viens Ārsts pacientus pieņem no vieniem līdz pieciem.
- piestaigāt Arvien biežāk piestaigāt uz vietējām ballītēm.
- klapatas Arvien lielākas klapatas.
vien citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV