Paplašinātā meklēšana

Meklējam vien.

Atrasts vārdos (263):

Atrasts vārdu savienojumos (53):

Atrasts skaidrojumos (4320):

no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
novads Administratīvi teritoriāla vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
ALA Amerikas latviešu apvienība.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
ASV Amerikas Savienotās Valstis.
štati Amerikas Savienotās Valstis.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
aplīgoties Aplīgot vienam otru.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
apmētāties Apmētāt vienam otru.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
apskauties Apskaut vienam otru.
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
ūnija Apvienība, savienība.
asociācija Apvienība.
oldermanis Apvienības, biedrības u. tml. vadītājs.
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
unifikācija Apvienošana, pakļaušana vienai normai.
kumulācija Apvienošana, savienošana.
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
salaist Apvienot (platības, telpas).
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
sindicēt Apvienot sindikātā.
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
unificēt Apvienot, pakļaut vienai normai.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
grupēties Apvienoties grupās, dalīties grupās.
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
kooperēties Apvienoties, iestāties (kooperatīvā, apvienībā).
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
kumulēties Apvienoties, summēties.
vienoties Apvienoties; sasaistīties.
samesties kopā apvienoties.
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
vienfāzes Ar vienu fāzi.
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
vienlemeša Ar vienu lemesi.
vienmasta Ar vienu mastu.
vienmotora Ar vienu motoru.
vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
vienstāva Ar vienu stāvu.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
vienstobra Ar vienu stobru.
vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu.
vienžubura Ar vienu žuburu.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
a Ārs (zemes platības mērvienība).
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
aizvien Arvien; vienmēr.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
loceklis Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
formācija Atsevišķa vienība, grupa; formējums.
mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība (no līdzīgu priekšmetu grupas).
individuāls Atsevišķs, vienreizējs.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
saaugt Augot savienoties.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
piebērt Berot pievienot.
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
pa pliko bez neviena apģērba gabala.
garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
šekums Bikšu staru savienojuma vieta.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
vienstobrene Bise ar vienu stobru.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
g Brīvās krišanas paātrinājuma vienība.
kooperācija Brīvprātīga apvienība; kooperatīvs.
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
ordenis Bruņinieku apvienība.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
būt vienos gados būt vienādā vecumā.
būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt.
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
kopā Cieši blakus; līdzās; vienuviet.
kopība Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
sakust Cieši savienoties, saplūst.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
(uz) to labāko cik labi vien iespējams.
garums Cik vien gari iespējams.
pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
cik tik ādā lien cik vien gribas.
cik tikai ādā lien cik vien gribas.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
cik (vien) (ir) iespējams cik vien spēj, var.
iespējams Cik vien var, spēj.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
dvēsele Cilvēks (kā atsevišķa vienība).
spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
galva Cilvēks vai mājlops kā skaitīšanas vienība.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā ieņem vienu amatu.
darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
kārta Cilvēku grupa ar kādu vienojošu pazīmi.
sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
ergs Darba un enerģijas mērvienība.
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
karāts Dārgakmeņu masas mērvienība – 0,2 grami.
savienotājs Darītājs --> savienot.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
daudzveidīgs Dažāds, nevienāds, atšķirīgs.
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
konglomerāts Dažādu nozaru uzņēmumu apvienība.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
savienotājdetaļa Detaļa (kā) savienošanai.
bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
uz pusēm divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
proporcija Divu attiecību vienādība.
sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
kopspēle Divu vai vairāku aktieru vienlaicīgs tēlojums.
polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
krustojums Divu vai vairāku atšķirīgu parādību, īpašību u. tml. apvienojums.
ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
brālība Draudzība, vienotība.
pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
acīmredzot Droši vien; iespējams.
piedrupināt Drupinot pievienot (klāt).
piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
distance Dzelzceļa administratīvi teritoriālā vai tehniskā iedalījuma vienība.
dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī.
vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
trepes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums – balts, indīgs pulveris.
J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
ES Eiropas Savienība.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība [A].
jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
S Elektrovadītspējas mērvienība – sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
savienotājelements Elements, detaļa (kā) savienošanai.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
G Fizikālo lielumu mērvienības giga apzīmējums.
mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
fluorūdeņradis Fluora savienojums ar ūdeņradi; ūdeņraža fluorīds.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
kilohercs Frekvences mērvienība – 1000 svārstību sekundē [kHz].
vienkāršā fūga fūga ar vienu tēmu.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
svece Gaismas stipruma mērvienība.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
maršs Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
kuvērs Galda klājums vienai personai: šķīvji, glāzes, galda piederumi, salvete.
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
pamatvienība Galvenā vienība (kādā sistēmā).
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
kilometrs Garuma mērvienība – 1000 metru [km].
versts Garuma mērvienība – 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
kabeļtauva Garuma mērvienība – 185,2 metri (desmitā daļa no jūras jūdzes).
pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
jūras ass garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
decimetrs Garuma mērvienība – viena desmitā daļa metra [dm].
astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
jūdze Garuma mērvienība (dažādās mērvienību sistēmās).
jards Garuma mērvienība angļu mēru sistēmā – 0,914 metru.
metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
glāstīties Glāstīt vienam otru.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
g Grams (masas mērvienība).
mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
līdzināt Griežot panākt, ka (kas) kļūst vienāds, līdzens.
asociācija Grupa, kopa, apvienojums.
apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
kategorija Grupējuma, iedalījuma vienība, klase.
iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
atgulēt Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
augt (kāda) acīs gūt arvien lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
epoha Ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība – perioda daļa.
laikmets Ģeohronoloģiskā vienība – epohas daļa.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
laiks Ģeohronoloģiskā vienība – laikmeta daļa.
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
separators Iekārta, ierīce vielu, priekšmetu atdalīšanai vienam no otra.
integrācija Iekļaušana (kādā kopumā); apvienošana (ar ko).
ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
samīlēties Iemīlēties (kādā); iemīlēties (vienam otrā).
ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
saredzēties Ieraudzīt vienam otru.
eirokrāts Ierēdnis kādā no Eiropas Savienības iestādēm.
eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu savienojumu; kontaktligzda.
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
nopliķēt Iesist vienu vai vairākus pliķus.
iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
horizonts Iežu iedalījuma pamatvienība; iežu slānis ar līdzīgām pazīmēm.
laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
EEK Igaunijas naudas vienība – Igaunijas krona.
paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
izgulēt Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
argons Inerta gāze (cēlgāze), viena no gaisa sastāvdaļām (~1 %) [Ar].
megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
melodiskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda secīgi, vienu pēc otras.
harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
leģions Īpaša karaspēka vienība dažās valstīs.
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
slēdzis Īpašs mehānisms (kā, piem., sprādzes) galu, malu savienošanai kopā, attaisīšanai vaļā.
leģionārs Īpašu karaspēku vienību karavīrs.
reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
pantiņš Īss dzejolis ar vienkāršu saturu.
pārskrējiens Īss skrējiens no vienas vietas līdz otrai, no viena punkta līdz otram.
papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
pabāzt Īsu brīdi, vienu reizi izbāzt (vai iebāzt).
noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (par sirdi).
nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
noskrapstēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapstēt.
noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
neatkārtojams Izcils, vienreizējs.
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
izšaut Izdarīt šāvienu.
salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
piedomāt Izdomāt un pievienot (ko klāt).
caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
vienroce Izkapts ar īsu kātu; vienrokas izkapts.
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
saprasties Izprast (vienam otru, citam citu).
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
monoizrāde Izrāde, kurā spēlē viens aktieris.
šekelis Izraēlas naudas pamatvienība.
abi divi izsaka pastiprinātu nojēgumu "gan viens, gan otrs".
iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
piejaukt Jaucot pievienot (kam klāt); piemaisīt.
zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
miksēt Jaukt kopā; apvienot.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
konversija Jauna vārda rašanās, tam pārejot no vienas vārdu šķiras otrā.
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
(kurā) katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr.
daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
kurš katrs jebkurš, vienalga, kurš.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
jokoties Jokot; jokot vienam otru.
birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
kore Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne.
čukurs Jumta plakņu savienojuma vieta; kore.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
piekabināt Kabinot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt).
sakabināt Kabinot, ar sakabi savienot.
tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
naudas gabals kāda naudas vienība (piem., monēta).
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
dažs labs kāds (no vairākiem); ne viens vien.
izomorfisms Kādu elementu kopas struktūras vienādība.
piekaisīt Kaisot pievienot.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
grenadieris Kājnieku izlases vienības karavīrs.
sakalt Kaļot savienot.
videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
izkāpelēt Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
nodaļa Karaspēka apakšvienība.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
ešelons Karaspēka vienība.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
stiķis Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
ikkatrs Katrs (dzīva būtne, priekšmets, parādība); ikviens.
daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
katru mīļu dienu katru dienu; arī vienmēr.
katru mīļu dieniņu Katru dienu; arī vienmēr.
ikreiz Katru reizi; vienmēr.
katrreiz Katru reizi; vienmēr.
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
nokaulēties Kaulējoties vienoties par cenu; nokaulēt.
sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
piekausēt Kausējot pievienot.
sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
eskadrons Kavalērijas apakšvienība.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
izgaist Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
nodzist Kļūt aizvien klusākam un pārstāt skanēt.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, pārstāt skanēt.
izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam.
saaugt Kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko).
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
izplesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot arvien lielāku platību.
plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemt aizvien lielāku platību.
samežģīties Kļūt nevienādam (piem., aizķeroties).
aplaisties Kļūt nevīžīgam, vienaldzīgam pret savu izskatu; kļūt slinkam, netīrīgam.
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
aptrult Kļūt trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
notrulināties Kļūt trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
piekombinēt Kombinējot pievienot, pielikt (ko kam klāt).
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
komjaunietis Komunistiskās jaunatnes savienības (komjaunatnes) biedrs.
ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
tramvaja stanga kontaktstienis, kas savieno tramvaju ar elektrisko vadu.
trolejbusa stanga kontaktstienis, kas savieno trolejbusu ar elektrisko vadu.
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; ļoti daudz.
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
astoņnieks Kopa, kas sastāv no astoņiem (cilvēkiem, priekšmetiem, vienībām u. tml.).
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
simts Kopa, kas sastāv no simt vienībām.
zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpas.
vienkop Kopā, vienā vietā; vienviet; vienuviet.
vienuviet Kopā, vienā vietā.
rokrokā Kopā, vienoti; roku rokā.
roku rokā kopā, vienoti.
koptirāža Kopējā tirāža (vienam un tam pašam vai vairākiem izdevumiem).
kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piem., daiļdarbā).
koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa.
koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
koprādītājs Kopējie, vienojošie rādītāji.
koptonis Kopējs, vienojošs (krāsu) tonis.
koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti.
kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
uz vienu roku kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
kopnosaukums Kopīgs, vienojošs (kā) nosaukums.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
kamīns Krāsns ar lielu, vaļēju kurtuvi, kas tieši savienota ar skursteni.
pakratīt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
papurināt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
gājiens Kustība no (mehānisma, ierīces) viena galējā stāvokļa līdz otram.
ekumenisms Kustība par kristīgo konfesiju un baznīcu vienotību.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
luncināt Kustināt (asti) uz vienu un otru pusi.
sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no mīnus viena.
imaginārā vienība kvadrātsakne no mīnus viena.
laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darbarīkus.
skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
fluorīds Ķīmiskā elementa un fluora savienojums.
oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
sintētiskā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no sintētiskajiem savienojumiem.
ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties.
sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
hidrāts Ķīmisks neorganisku vai organisku vielu savienojums ar ūdeni.
sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
monoksīds Ķīmisks savienojums ar vienu skābekļa atomu.
organisks savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
stunda Laika mērvienība – 60 minūtes.
minūte Laika mērvienība – 60 sekundes.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
periods Laika posms, kurā ir spēkā (līguma, vienošanās u. tml.) nosacījumi.
gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
gadsimts Laika skaitīšanas vienība – simt gadu ilgs laika posms.
sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
vienkārša lapa lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
mērlata Lata ar garuma mērvienības iedaļām (kā) mērīšanai.
latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
hektārs Laukuma mērvienība – 10 000 kvadrātmetru [ha].
ārs Laukuma mērvienība – 100 kvadrātmetru.
kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
pieliet Lejot pievienot.
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
līgans Lēni, ritmiski vienmērīgi mainīgs.
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
sekunde Leņķa mērvienība –1/3600 no grāda.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kādu daudzstūra malu.
grāds Leņķu un loku mērvienība, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
monoplāns Lidmašīna ar vienu spārnu pāri; vienplāksnis.
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
korpuss Liela operatīvi taktiskā karaspēka vienība.
masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
drukātie burti lielie latīņu burti (parasti vienkāršotā rakstībā).
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
polimērs Lielmolekulārs ķīmisks savienojums.
silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
armija Liels (kā) kopums, daudzums ar kādu vienojošu pazīmi.
monolīts Liels akmens bluķis; liels, viengabalains veselums.
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
masīvs Liels vienveidīgu objektu kopums.
monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
pielikt Likt klāt, pievienot.
krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
salīmēt Līmējot savienot.
mērlineāls Lineāls ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
riņķa līnija līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
salipināt Lipinot savienot.
salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
l Litrs (tilpuma mērvienība).
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
viencēliens Luga, izrāde vienā cēlienā.
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīvesveids.
sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
vulgārs Ļoti vienkāršots; tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piem., par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
izlaidums Mācību iestādes beidzēju grupa; viena gada absolventi.
klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība (Gs).
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
svaidīgs Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
pārmaiņus Mainoties vienam ar otru.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums.
izmaisīt Maisot (vienmērīgi) sajaukt; samaisīt.
samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
tonna Masas (svara) mērvienība – 1000 kg.
kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
birkavs Masas mērvienība – 167,25 kg, krievu mērvienību sistēmā – 163,81 kg.
mārciņa Masas mērvienība – aptuveni 0,4 vai 0,5 kilogrami.
mārka Masas mērvienība no 9. līdz 19. gadsimtam.
grams Masas, svara mērvienība – 0,001 kilograms.
centners Masas, svara mērvienība – 100 kilogramu [cnt].
kilotonna Masas, svara mērvienība – 1000 tonnu [kt].
puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību.
kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
sajūgs Mašīnu elements cauruļvadu, kabeļu, vārpstu savienošanai.
atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
enerģija Matērijas kustības mērs, viena no tās pamatīpašībām.
samaukt Maucot (piem., vienu uz otra) savienot.
pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
fonēma Mazākā skaniskā vienība, kas diferencē vārda vai morfēmas skanējumu.
rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
parīvēties Mazliet berzēties (vienam gar otru).
piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
mazbērns Mazs bērns – no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
slīdes berze mehāniska berze, kas rodas, ķermeņiem slīdot vienam gar otru.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
piemērīt Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
rādījums Mērinstrumenta uzrādīto vienību daudzums.
olekts Mērkoks ar šīs mērvienības iedaļām.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai – 1,3 metri no zemes.
balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
kilovatstunda Mērvienība elektriskās enerģijas mērīšanai [kWh].
decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
kilovats Mērvienība jaudas mērīšanai – 1000 vatu [kW].
voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
mēra vienība mērvienība.
M Mērvienības mega apzīmējums.
metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs u. c.
metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
sulfīds Metālu un sēra savienojums, sērūdeņražskābes sāls.
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
piemest Metot pievienot (ko).
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
decimālā mērvienību sistēma metriskā mērvienību sistēma.
tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
piemīcīt Mīcot pievienot.
iekšējā migrācija migrācija vienas un tās pašas valsts robežās.
kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms.
mīlēties Mīlēt (1) vienam otru.
rota Militāra apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
kohorta Militāra vienība Senās Romas karaspēkā.
formējums Militāra vienība.
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
siderīts Minerāls brūnganā krāsā, viena no dzelzs rūdām.
ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
monomērs Molekulārs savienojums, polimēru sintēzes izejmateriāls.
disociācija Molekulu sadalīšanās vienkāršākās molekulās, atomos, jonos.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
piemontēt Montējot (piem., kinofilmu) pievienot.
kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
cilindru bloks motora cilindru lējums vienā detaļā.
motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
nelga Muļķīgs, vientiesīgs cilvēks.
pintiķis Muļķis, vientiesis.
barības vads muskuļains cauruļveida vads, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
čāča Naiva, vientiesīga sieviete.
antiņš Naivs, lētticīgs cilvēks; vientiesis.
pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
lits Naudas pamatvienība Lietuvā (1922–1940, 1993–2015); attiecīgā monēta.
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme.
juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
rubelis Naudas vienība Baltkrievijā.
riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
reihsmarka Naudas vienība Vācijā no 1924. līdz 1948. gadam; attiecīgā naudas zīme.
marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
piecītis Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.) ne pirmo, ne vienu vien.
konfederācija Neatkarīga valstu savienība.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
idioma Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
juceklis Nekārtīgs (kā) apvienojums, sajaukums; jūklis.
tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi.
ne šur, ne tur nekur, nevienā vietā.
šuve Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).
prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
flotile Neliela (parasti viena tipa) kuģu kopa.
šūniņa Neliela (piem., organizācijas) grupa, pamatvienība.
tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
pozitīvs Nelielas portatīvas ērģeles (no 13. līdz 18. gs.) ar vienu manuāli un dažiem reģistriem.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokas zāģis.
vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
tenderis Neliels, vienmasta buru kuģis; neliels palīgkuģis.
ar katru mirkli nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
ne dienu, ne nakti nepārtraukti, nevienu brīdi.
ikkatru acumirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru mirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru brīdi nepārtraukti, vienmēr.
dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no šīm iespējamībām.
būt pretī nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
būt pretim nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piem., par īpašībām, parādībām).
likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
dublēt Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
nopūdelēt Netrāpīt mērķī (šāvienu).
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
nevienas (dzīvas) dvēseles neviena.
kūleņot Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot (iet, skriet u. tml.).
klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
heterogēns Neviendabīgs.
sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
ar grūdieniem nevienmērīgi, kāpinājumam mainoties ar atslābumu.
spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
mirga Nevienmērīgs spīdums, spožums.
lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
nevienāds Nevienmērīgs, nelīdzens; atšķirīgs.
nedrošs Nevienmērīgs, nestabils.
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs.
nelīdzens Nevienmērīgs; tāds, kas nav ritmisks.
nesimetrisks Nevienmērīgs.
ne dzīvas dvēseles neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nekad Nevienu brīdi, nevienu reizi.
ne reizes nevienu reizi, nekad.
nereiz Nevienu reizi, nekad.
vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
narkotiskās vielas no augiem iegūti vai mākslīgi ķīmiskie savienojumi, kas rada minētās sajūtas.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
pēdu pa pēdai No vienas vietas.
sabučoties Nobučot vienam otru, citam citu.
steliņģis Nodalījums (piem., kūtī, stallī), kas paredzēts vienam dzīvniekam.
atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
mīt Nomainīt (vienam otru).
prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
pieplūkt Noplūcot pievienot.
pats Norāda uz (kā) līdzīgumu, vienādību.
viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
pa Norāda uz atsevišķu vienību no kāda kopuma, arī uz šādu vienību grupu.
uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
pie Norāda uz to, kam (ko) pievieno.
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās.
līdzi Norāda, ka (kas) tiek pievienots, piesaistīts (kam).
sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
simt- Norāda, ka jēdziens sastāv no simt vienībām.
pie- Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas pie kā, kam klāt.
giga- Norāda, ka pamatvārdā minētā mērvienība miljardu reižu lielāka.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
brāzmot Norisēt ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar brāzmām.
iet savu parasto gaitu norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
šķirt Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
sastatīt Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
aplasīt Ņemot pa vienam, iznīcināt (daudzus vai visus).
līgt Ņemt (kādu) darbā uz laiku, vienojoties par atalgojumu.
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
omons OMON vienība vai vienības.
omonietis OMON vienības kaujinieks.
menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
dioptrija Optisko ierīču (piem., lēcu, sfērisko spoguļu) optiskā stipruma mērvienība.
laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
redukcija Orgāna samazināšanās, tā uzbūves vienkāršošanās, arī orgāna vai audu grupas izzušana.
organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
disimilācija Organisko vielu noārdīšanās, sadalīšanās vienkāršākās sastāvdaļās.
jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums – dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
naftalīns Organisks savienojums – balta kristāliska viela ar asu smaku.
kaprolaktams Organisks savienojums – izejviela kaprona ražošanai.
fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
vinilhlorīds Organisks savienojums, ko izmanto polimēru ražošanai.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
vienšūņi Organismi, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
apvienība Organizācija, kas apvieno cilvēkus, biedrības vai sīkākas organizācijas.
aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
saformēt Organizēt (piem., bruņoto spēku vienību).
kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
nabas saite orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
parasti Pa lielākai daļai; arī vienmēr.
stobra galā pa šāvienam.
atsevišķi Pa vienam, (katrs) par sevi.
vienatā Pa vienam; viens pats.
taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
ģenerācija Paaudze; visi kādu vienu vecāku pēcnācēji.
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
sasliet Pacelt (ko) stāvus un atbalstīt (vienu pret otru).
primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
noplicināt Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi; trīs zirgi, kas iejūgti vienā pajūgā.
vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
degradācija Pakāpeniska augu un dzīvnieku uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās.
gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
izlīdzināties Pakāpeniski kļūt vienmērīgam.
slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
centralizēt Pakļaut vienam centram, vienai vadībai.
izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
palīdzēties Palīdzēt pašam sev vai viens otram.
papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
izlīgt Panākt samierināšanos; vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
šķelt Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek garīgi nomākts, kļūst nejūtīgs, vienaldzīgs.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
sakausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir cieši sasaistīts, savienots.
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (3).
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienāds, arī vienāda veida.
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd vienotība, ka (cilvēku kopums) sadalās atsevišķos grupējumos.
piesaistīt Panākt, ka (kāds) piebiedrojas, pievienojas (kam).
piesaistīt Panākt, ka (kāds) pievienojas, iesaistās (piem., kopīgā darbībā).
sadabūt Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
piepulcēt Panākt, ka (kas) nāk klāt, pievienojas; piepulcināt.
piepulcināt Panākt, ka (kas) pievienojas, piepulcējas; piepulcēt.
piesaistīt Panākt, ka (kas) tiek pievienots, ieguldīts (piem., kādā projektā).
valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
izdalīt Panākt, ka (piem., no ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) atdalās (kāda viela).
atskaņot Panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
izjaukt Panākt, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
dalīt Panākt, ka no veselā rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
pārmainīt rokas paņemt ko nesamu no vienas otrā, ar otru roku.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
haploīdija Parādība, ka šūnā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
poliginija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimumu ziedi.
rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
diametrāls Parasti savienojumā "diametrāli pretējs": pilnīgi pretējs.
parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
iebraucams Parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
meimuriem Parasti savienojumā "meimuru meimuriem": grīļīgi, streipuļojot.
velnoga Parasti savienojumā "melnā velnoga"; beladonna.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
pirmpirkuma Parasti savienojumā "pirmpirkuma tiesības": pirkšanas pirmtiesības.
reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
strādāt Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
krēms Parasti savienojumā ar "apavu": ziede apavu kopšanai.
griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
siet Parasti savienojumā ar "klāt": vainot kādā nodarījumā, noziegumā.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
nest Parasti savienojumā ar "prom": zagt (par cilvēkiem), laupīt (par dzīvniekiem).
paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
visnotaļ Parasti, vienmēr; gluži, pavisam, viscaur.
ierinda Parasts, vienkāršs.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
eparhija Pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtiņu; pievienot (kam) metālu.
trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olu).
dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
regresīvā metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
diftongizēties Pārvērsties diftongā (par skaņu savienojumu, divskani).
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
kolonna Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
internets Pasaulē lielākais datortīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
uzmeistarot Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
pārmīt Pateikt viens otram (ko).
saaugums Patoloģisks sarētojums; patoloģisks orgāna daļu salipums, savienojums.
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienas veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
apkampiens Paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (2).
malums Paveikta darbība; rezultāts --> malt; vienā reizē samaltais.
saķepēt Pavirši, ātri savienot, sasaistīt (ko).
dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
tips Pēc kādām vienotām pazīmēm radīta kategorija, grupa.
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
kooperatīvs Pēc kooperācijas principiem organizēta saimnieciska apvienība.
šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
izomorfisms Pēc ķīmiskā sastāva līdzīgu vielu spēja kristalizēties ārēji vienādās formās.
minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
piesisties Pēkšņi, negaidīti pievienoties, piebiedroties.
tesiens Pēriens, kāviens.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
hercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība [Hz].
megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
bezvalstnieks Persona, kurai nav pilsonības, pavalstniecības nevienā valstī.
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
balss Personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); attiecīgā skaitīšanas vienība.
komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
banda Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu apvienība, kam ir kopēja darbības programma, mērķis un uzdevums.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
sabikstīties Piebikstīt vienam otru, citam citu.
piecdesmitnieks Piecdesmit vienību kopa (kādā ranžējumā).
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
piecinieks Piecu vienību kopa (kādā ranžējumā).
piecnieks Piecu vienību kopa (kādā ranžējumā).
sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
sagrūsties Piegrūst viens otram, cits citam.
blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
pieblēt Piekrist, pievienoties (kam).
piegrūst Pielikt, pievienot.
slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
lakto Piena dzēriens, kam pievienotas pienskābās baktērijas.
salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
sarast Pierast (vienam pie otra, citam pie cita).
pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
oktāns Piesātināts ogļūdeņradis, viena no naftas, benzīna sastāvdaļām.
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita; viegli piesist savu glāzi, kausu u. tml. pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.
piešķindināt Piesitot (vienu priekšmetu pie otra), šķindināt.
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
pierīkot Piestiprināt, pievienot (kādu ierīci, mehānismu).
domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas asa garša.
savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
likt Pievienot (ēdienam ko), novietot (kur).
piparot Pievienot (ēdienam) piparus.
papildināt Pievienot (kam) atšķirīgu komponentu.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piem., mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai).
piešpricēt Pievienot (ko nedaudz) klāt.
pieslēgt Pievienot (ko pie kādas iekārtas, ierīces).
piešpricēt Pievienot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
pasālīt Pievienot (nedaudz) sāli.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
ievadīt Pievienot (vielu kādam sastāvam).
vircot Pievienot ēdienam virces.
paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
piemaksāt Pievienot maksājumam (noteiktu naudas summu).
piekārtot Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
pārcukurot Pievienot pārāk daudz cukura; pārsaldināt.
uzkrāt peļņu pievienot peļņas daļu esošajam uzņēmuma kapitālam (piem., uzņēmuma paplašināšanai).
piebalsot Pievienot savu balsi, savas radītās skaņas.
kārt klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko neatbilstošu, nebūtisku, lieku.
pieplusot Pievienot, palielinot (kā) summu.
piekabināt Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
piepulcināt Pievienot, piepulcēt (kādam kopumam).
piespert Pievienot.
PVN Pievienotās vērtības nodoklis.
piepulcēties Pievienoties (kādam kopumam).
pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
piebiedroties Pievienoties (kam).
pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
piebiedroties Pievienoties, iesaistīties (kādā darbībā, norisē).
pienākt Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
pieslieties Pievienoties.
pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
identitāte Pilnīga atbilstība, vienādība; pilnīga līdzība.
identisks Pilnīgi līdzīgs, vienāds.
sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
apaļš Pilns, vesels (par laika vienību, mērvienību u. tml.).
lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbība, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām.
fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
gadatirgus Plašs tirgus, ko parasti rīko vienu reizi gadā.
kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
atslēgas kauls plecu joslas kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
sapludināt Pludinot savienot, panākt, ka saplūst (kopā).
jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko), izpaužoties citam caur citu.
brāzmot Plūst strauji, nevienmērīgi.
čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
saplūst Plūstot savienoties, savirzīties kopā.
uzpļaut jumi pļaujot atrast dubultvārpu (divas kopā saaugušas labības vārpas uz viena stiebra).
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
fūga Polifonisku skaņdarbu forma, kur dažādās balsīs tiek atkārtota viena un tā pati tēma.
metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
savienotājposms Posms (kā) savienošanai.
piepotēt Potējot pievienot (piem., citas šķirnes potzaru).
konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
preses balle preses darbinieku organizēts sarīkojums (vienreiz gadā).
nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
demokrātija Princips, kas nodrošina sabiedrības, kolektīva locekļiem vienādas tiesības un iespējas.
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
ģilde Profesionāla apvienība.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
ego Psihoanalīzē – viens no psihes komponentiem.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
lasīties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet.
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
pusducis Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
pus Puse; viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
ņurrāt Radīt paklusu, vienmērīgu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, vienmērīgas skaņas (piem., par priekšmetiem, ierīcēm); atskanēt šādām skaņām.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
tarkšķēt Radīt vienmērīgas, ritmiskas skaņas (par dzīvniekiem).
zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
radiokorporācija Raidsabiedrību, radiokompāniju apvienība.
grafēmika Raksta zīmju kopums kādas valodas vienību (piem., fonēmu, zilbju, vārdu u. tml.) atveidei.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
askētisks Raksturīgs askētam, saistīts ar askētismu; ļoti atturīgs, vienkāršs.
figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
sarāties Rāties (vienam ar otru, citam ar citu); sastrīdēties.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
lasīt Raujot, plūcot, griežot u. tml. pa vienam, nelielā skaitā, vākt (piem., ogas, sēnes).
mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
sērijveida ražošana ražošanas tips, ko raksturo vienveidīgas produkcijas izlaide lielā apjomā.
kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
štancēt Ražot, izgatavot (ko vienveidīgu) lielā daudzumā.
neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
izbārties Refl. --> bārt; izbārt vienam otru.
piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
savienoties Refl. --> savienot (1); tikt savienotam.
savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
pavadība Reizē, vienlaicīgi ar ko.
līdztekus Reizē, vienlaikus.
cits caur citu reizē, viens otru pārtraucot.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
svētceļojums Reliģiska darbība – ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
R Rentgens (starojuma mērvienība).
rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība.
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
iet roku rokā rīkoties kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
kā dzērves rindā rindā viens aiz otra.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļas.
sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
sasauksme Ritmisks dialogs, ko (piem., ejot, soļojot) pamīšus runā viena un otra cilvēku grupa.
vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
sarunāt Runājot saprasties, vienoties (ar kādu).
norunāt Runājot savstarpēji vienoties.
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām.
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu par ko).
sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kā veikšanai).
sinhronā tulkošana runas mutvārdu tulkošana, kas norit vienlaicīgi ar runu, kuru tulko.
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
žvadzēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvadzināt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvarkstēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
aprūpe Rūpes, gādība (par slimu, vientuļu, nevarīgu u. tml. cilvēku); apkopšana, apkalpošana.
rustika Rupja, vienkāršota apdare.
cehs Rūpniecības uzņēmuma pamatvienība.
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidojas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
sabadīties Sabadīt vienam otru.
sabārties Sabārt vienam otru, citam citu.
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
arodbiedrība Sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus; šīs organizācijas vienība.
savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
turnīrs Sacensības, kurās dalībnieki vai komandas cīnās viens ar otru.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
segmentācija Sadalīšana mazākās vienībās, kategorijās (piem., pēc kādām pazīmēm).
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
piegriezt Sagriezt un pievienot.
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
zirgaudzētava Saimniecība vai saimniecības atsevišķa vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
un Saista salikta teikuma vienlīdzīgus palīgteikumus.
jeb Saista vienādas nozīmes vārdus.
vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
gan Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
asociēt Saistīt (apvienībā, kopā, grupā u. tml.).
sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā.
montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
pielaulāt Saistīt laulībā (vienu pie otra).
pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
slēgt Saistīt, savienot (ko).
kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
operatīvs Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
satamborēt Saistot vienu ar otru, izveidot.
links Saite, kas nodrošina datorprogrammu savienošanu.
samiksēt Sajaukt kopā, apvienot.
samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
aug buciņš, aug radziņi saka par bērnu, kas kļūst arvien nerātnāks, stūrgalvīgāks.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
dzimis laimes krekliņā saka par cilvēku, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli paveicamu.
ne silts, ne auksts saka par ko, kas ir vienaldzīgs, atstāj vienaldzīgu.
noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
viens kā koks saka par vientuļu cilvēku.
viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku.
kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi.
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā stāvoklī.
mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās no viena pie otra.
cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
ne čiku, ne grabu saka, ja kas noticis nevienam nezinot, nemanot.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
vilks ar viņu saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
vilks ar to saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
Dievs ar to saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
Dievs ar viņu saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
kopojums Sakārtojums, apvienojums.
simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
koncentrēt Sakopot (ko) lielākā daudzumā vienā un tai pašā vietā.
sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā) veidojums, izmēģinājuma modelis.
sačupot Sakraut, salikt kaudzē; savākt vienuviet.
aizkost Sākt ēst (ko), nokožot vienu vai dažus kumosus.
salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
plombīrs Saldējums, ko gatavo no putukrējuma (parasti pievienojot piedevas).
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
sastatīt Salīdzināt (vienu ar otru).
samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
konsolidācija Saliedēšanās, (kam) apvienojoties, vienojoties (par ko).
konsolidēt Saliedēt, apvienot.
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
reducēts Samazināts, vienkāršots.
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
samīļoties Samīļot (vienam otru).
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
sadoties Sanākt kopā, apvienoties, parasti kopīga pasākuma veikšanai.
saprasties Saprast (vienam otru, citam citu).
zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
nolasīties Sapulcēties, sanākt vienkopus; salasīties [2].
čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
runāt dažādās valodās sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
sadzert tubrālības saskandināt un iedzert alkoholisku dzērienu, norunājot vienam otru uzrunāt ar "tu".
nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums; ķildas, strīdi.
apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
vienā ritmā saskaņoti, vienlaicīgi.
izsvarotība Saskaņotība, (kā) vienmērīgs sadalījums; līdzsvarotība.
satīklot Saslēgt vienotā (parasti sakaru) tīklā.
sastapties Sastapt vienam otru, citam citu; satikties (1).
ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
rekombinācija Sastāvdaļu savienošanās citā kārtībā.
sasist Sastiprinot ar naglām, savienot (ko).
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
hidrolizēt Sašķelt ķīmisku savienojumu daļās, izmantojot hidrolīzi.
sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
stiprs Sātīgs; tāds, kam ir pievienotas asas garšvielas.
brauciens Satiksmes līdzekļu kustība pa maršrutu no viena galapunkta līdz otram.
satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1).
lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties vienam otru nogāzt zemē; cīkstēties.
saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko).
SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
sēklenis Sauss vienas sēklas auglis, kas nogatavojies neatveras.
divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
apkopot Savākt vienkopus, apvienot.
sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
ij Savieno vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus; ir – ir; gan – gan.
sēža Savienojamo elementu, detaļu sasvstarpējās piekļaušanās atbilstība.
loceklis Savienojoša detaļa, elements.
posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
misija Savienojuma ar "diplomātisks": diplomātiskā pārstāvniecība (ārvalstīs).
šuve Savienojuma josla.
kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
nodaba Savienojumā: "savā nodabā": netraucēti, bez steigas, esot vienam pašam.
bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana" vai "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
neatminams Savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
neminams Savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos": ļoti sens.
kā Savienojumos "lai kā", "lai vai kā" u. tml.: saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
pušplēsts Savienojumos "ne pušplēsta vārda", "ne ar pušplēstu vārdu": neviena vārda, ne ar vienu vārdu.
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
sniegt Savienojumos "sniegt koncertu", "sniegt priekšnesumus" u. tml.; publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
sniegt Savienojumos "sniegt palīdzību", "sniegt atbalstu" u. tml.; palīdzēt, atbalstīt.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
pabērns Savienojumos ar "likteņa", "dzīves": cilvēks, kam dzīvē neveicas, neklājas viegli.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
trioksīds Savienojums, kura molekulā kāda elementa atoms saistīts ar trim skābekļa atomiem.
sastats Savienojums, sastatījums.
oksidācija Savienošana vai savienošanās ar skābekli.
kopulācija Savienošanās dzimumaktā.
pavadīt Savienot (kādu darbību ar citu darbību).
oksidēt Savienot (kādu vielu) ar skābekli; atņemt elektronus.
sasaistīt Savienot (ko, piem., ar saistvielu).
saslēgt Savienot (piem., elektriskās iekārtas, vadus).
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
kniedēt Savienot ar kniedēm; veidot (savienojumu) ar kniedēm.
satapot Savienot ar tapu vai tapām.
iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
stepēt Savienot audumu un starpkārtu ar nošuvēm.
šūt Savienot kopā (kādas detaļas, priekšmetus).
sakniebt Savienot kopā.
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
kombinēt Savienot, apvienot (ko).
samaukt Savienot, apvienot vienā kopumā.
savilkt Savienot, apvienot.
kombinēt Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
līmēt Savienot, piestiprināt, klāt ciet u. tml. (ko) ar līmi.
saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
saliedēt Savienot, saistīt (piem., parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
sakombinēt Savienot, sakopot kādā veselumā.
sakombinēt Savienot, salikt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
saķepināt Savienot, sasaistīt (ko).
sajūgt Savienot, savstarpēji saistīt vienā sistēmā.
satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, ielām u. tml.).
uzgriezties Savienoties ar cita virziena ceļu, taku.
oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem); arī pāroties (par dzīvniekiem).
blīvēties Savienoties, apvienoties, veidojot lielu masu.
saliedēties Savienoties, saistīties (cilvēkiem) noteiktā, stabilā grupā.
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
kopulatīvs Savienots, saistīts.
saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
saskaņa Savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība (starp cilvēkiem).
saskaņot Savstarpējā sadarbībā panākt, vienoties, ka (kas) kļūst pieņemams, akceptējams.
noruna Savstarpēja vienošanās (par ko).
līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panākt savstarpēju vienošanos.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
mezgls Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā.
bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
saķerties Savstarpēji satvert (vienam otra, citam cita roku).
sadoties Savstarpēji satvert vienam otra, citam cita roku (piem., atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību).
sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
saderināties Savstarpēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
salīgt Savstarpēji vienoties par saistībām, noteikumiem, samaksu u. tml.
saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu vienošanos saistītās svinības.
saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
pielīmēties Savtīgos nolūkos (kam) pieslieties, pievienoties.
piesmērēties Savtīgos nolūkos iegūt (kā) labvēlību, pievienoties (kādai organizācijai, ļaužu grupai u. tml.).
mežroze Savvaļas roze ar vienkāršiem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem [Rosa canina un citas sugas].
sadura Secīgi izkārtotu valodas vienību (piem., skaņu, zilbju) saskares vieta.
ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
šuve Secīgu dūrienu virkne, šūtu materiālu savienojuma vieta.
vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai mēslojuma vienmērīgai izkaisīšanai.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
karjera Sekmīga izvirzīšanās, ieņemot darbā arvien augstākus amatus.
vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība – aptuveni 70 kubikdecimetri.
sprīdis Sena garuma mērvienība – attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu (aptuveni 18 cm).
olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
pūrvieta Sena laukuma mērvienība – aptuveni 0,37 hektāri.
unce Sena masas mērvienība vairākās valstīs (piemēram, angļu mērvienību sistēmā vienai uncei atbilst 28,35 g) [oz].
livrs Sena naudas vienība Francijā.
mārka Sena naudas vienība Livonijā.
dukāts Sena naudas vienība; attiecīgā (sudraba vai zelta) monēta.
vērdiņš Sena naudas vienība; attiecīgā monēta.
talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
stops Sena tilpuma mērvienība – aptuveni 1,3 litri; šāda tilpuma trauks.
puspūrs Sena tilpuma mērvienība – puse no pūra [1].
sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
podijs Senajā Romā – tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
doriskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīga smagnējība, vienkāršība.
ciklops Sengrieķu mitoloģijā – milzis ar vienu aci.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība.
sērūdeņradis Sēra savienojums ar ūdeņradi – gāze ar sapuvušu olu smaku.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (ko).
kleita Sieviešu apģērbs no viena gabala, kas aptver augumu no pleciem līdz kājām.
harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals – zeķes kopā ar biksēm.
dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība.
surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
vārda māsas sievietes, kam ir vienādi priekšvārdi.
pulveris Sīki saberzts ārstniecības līdzeklis; viena šāda līdzekļa doza.
sū Sīknaudas vienība Francijā no 18. gs.
amatniecība Sīkražošana, kam pamatā roku darbs un vienkārši darbarīki.
ciklops Sīks saldūdens vēzītis ar cilindrisku ķermeni un vienu aci.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
kalorija Siltuma daudzuma mērvienība – 4,1868 džouli.
mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
simtnieks Simt vienību kopa.
paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
kodificēt Sistematizēt, apvienot likumus, noteikumus, normas noteiktā sistēmā.
kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
borskābe Skābe, ko iegūst no bora savienojumiem – balta kristāliska viela.
gross Skaita mērvienība – 12 duču jeb 144 gabali.
ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
kāls Skaita mērvienība – 30 gabalu.
decimālā skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā katra augstākā vienība sastāv no desmit zemākajām vienībām.
daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
apgriezts skaitlis skaitlis, ko iegūst, dalot vieninieku ar doto skaitli.
sekstiljons Skaitlis, ko raksta ar vieninieku un 21 nulli.
starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
(savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
pieskaitīt Skaitot pievienot, pielikt klāt; pierēķināt.
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
harmonija Skaņu saskanīgs apvienojums akordos un to saistība pakāpeniskā secībā.
saskanība Skaņu, to kopumu apvienojums vēlamā kopībā.
saskarties Skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
saskarties Skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
skaujas Skāvieni.
skavas Skāvieni.
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
konfesionāla skola skola vienas konfesijas bērniem.
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
bultskrūve Skrūve ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot; skrūvējot izgatavot.
skrūvju savienojums skrūvjsavienojums.
sērdienīgs Skumīgs; vientulīgs; pamests.
alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, ko izmanto, piem., zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
nitrīdi Slāpekļa savienojumi ar elementiem, kas attiecībā pret slāpekli ir elektropozitīvi.
amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
līkopi Slepeni noslēgta vienošanās, darījums.
klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
melnais darbs Smags, arī vientuļš (parasti fizisks) darbs.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
dominance Sociāla nevienlīdzība.
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība.
šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
dzimumšūna Specializēta šūna, kuras savienošanās rezultātā ar tādu pašu šūnu notiek organismu dzimumvairošanās; gameta.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
vara Spēcīgā pakļautībā (savienojumā ar darb. vārda "būt" formām).
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada, piem., parādības dabā, dažādu mehānismu darbība.
N Spēka mērvienība – ņūtons.
dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu saliektu pretinieka pirkstu un cenšoties to atliekt.
vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
domino Spēle ar plāksnītēm, kurā tās savieno rindā pēc punktu skaita (retāk attēliem) plāksnīšu galos; plāksnīšu komplekts šādai spēlei.
sausā spēle spēle, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība.
dzīvsudraba stabiņa milimetrs spiediena mērvienība.
atmosfēra Spiediena mērvienība.
bārs Spiediena mērvienība.
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
piespiest Spiežot (piem., augļus), pievienot (iegūto šķidrumu).
saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un ar citu vielu (piem., skābju) piemaisījumu.
sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
kanoe Sporta laiva, ko airē ar īpašu vienlāpstiņas airi.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
kārta Sporta sacensību posms, kurā komandas vai atsevišķi spēlētāji izspēlē vienu spēli.
mačs Sporta spēle vai vienreizēja sacensība starp diviem sportistiem vai divām komandām.
sarunāt spēles rezultātu sporta spēlēs – nelikumīgi vienoties par rezultātu pirms sporta spēles sākuma.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
komanda Sportistu grupa, vienība (parasti sporta spēlēs).
svara kategorija sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa svara.
laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
kilotonna Sprādziena jaudas mērvienība, kas atbilst 1000 tonnu trotila sprādziena jaudai.
divcīņa Spraiga sacensība starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
saspraudīt Spraudot savienot, sastiprināt.
saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
degaukla Spridzeklim pievienota aukla, pa kuru tam pievada uguni.
sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
dozas jauda starojuma daudzums, ko objekts saņem vienā laika vienībā.
kopuzņēmums Starptautiska divu vai vairāku uzņēmumu apvienība.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
penklubs Starptautiska literātu apvienība; PEN klubs.
PEN Starptautiska literātu apvienība.
Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
konvencija Starptautiska vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
konvencija Starptautiska vienošanās par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
valsts tiesību pēctecība starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai.
konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās.
protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad spēles gaitā vienā komandā ir vairāk sportistu nekā otrā.
divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
civilstāvoklis Stāvoklis civilo attiecību ziņā, kādā atrodas ikviens sabiedrības loceklis.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
saskaņa Stāvoklis, kad (kā) sastāvdaļas sader viena ar otru, cita ar citu.
vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
sinhronija Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
ņudzoņa Stāvoklis, kad (kas) ņudz, atrodas (kur) vienkopus lielā daudzumā.
nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
pamestība Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas.
dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir fiktīva.
daudzvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaicīgi ar vairākiem vīriešiem.
divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani.
kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
paralēlisms Stilistiska figūra – teikuma vai teikuma daļu uzbūves vienādība.
liekvārdība Stilistiska kļūda – bez vajadzības tekstā lietoti vārdi, vārdu savienojumi.
oksimorons Stilistisks izteiksmes līdzeklis – kontrastainu, loģiski nesavienojamu vārdu apvienojums (piem., saldas mokas, skanīgs klusums).
asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) – vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs.
kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
sastiprināt Stiprinot, savienojot (ar ko) panākt, ka (kas) turas kopā, ir savienots.
turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
kult Strauji maisīt (ko), lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā.
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
piekult Strauji maisot, kuļot pievienot.
iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
sist papēžus strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
atraut Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
piešaut Strauji, ar sparu pievienot.
kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst.
rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
stumdīties Stumdīt, grūstīt vienam otru, citam citu.
ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
h Stunda (laika mērvienība).
paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves ēkai), ēkas stūris.
skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (piem., no vienas tvertnes citā).
uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru.
pods Svara mērvienība – apmēram 8 kg (vecajā latviešu mērvienību sistēmā).
pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu; sasveicināties.
sasveicināties Sveicināt vienam otru, citam citu.
pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars Svētā Trīsvienība.
trijādība Svētā Trīsvienība.
Svētais gars Svētās trīsvienības trešā persona.
sviesties Sviest viens otram, cits citam.
margarīns Sviesta aizstājējs, ko gatavo no augu eļļas un dzīvnieku taukiem, pievienojot pienu, piena pulveri u. tml.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc, piem., dzīvnieku, priekšmetu.
kurss Šāds vienas specialitātes studentu, audzēkņu kopums, kas mācību iestādē iestājušies vienā gadā.
dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
atsite Šaujamieroča kustība šāviena brīdī, kuras virziens ir pretējs šāviņa kustības virzienam.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
zemes šaurums šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu.
kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes.
dalīties Šķelties bezdzimumu vairošanās procesā (par vienkāršākajiem organismiem).
šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, dēlis, baļķis u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
šķērsis Šķērsvirzienā novietots stienis, līste u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidrumu) noteiktā laika vienībā.
koncentrēts šķīdums šķīdums, kurā vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
šķobīties Šķiebties uz vienu vai otru pusi; kļūt šķībam un nestabilam.
ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā no organiskajiem vai sintētiskajiem savienojumiem.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
pāršķirt Šķirot pārlikt no vienas puses uz otru (piem., grāmatas, žurnāla lappuses).
dalīt Šķirt (vienu daļu no otras); būt kam par šķirtni, robežu.
šļakstīties Šļakstīt (ūdeni) sev virsū, vienam uz otru, citam uz citu.
cauršūt Šujot (kam) cauri, savienot kopā, sastiprināt (ko).
šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot.
sašūt Šujot savienot kopā.
sašūt Šujot savienot.
vīle Šūtu materiālu savienojuma vieta; šuve.
par Tā, ka ir (kam) vēlams, pieņemams, tā, kā pievienojas (kam).
tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
pamīšus Tā, ka mijas viens ar otru, cits ar citu.
pret Tā, kā nav (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka nepievienojas (kam), neatzīst (ko).
kopā Tā, ka savienojas, apvienojas, veidojas veselums.
kā parasti tā, kā vienmēr ir pierasts, ierasts.
augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
daudzmāju Tāds (augs), kam ir gan viendzimuma, gan divdzimumu ziedi.
vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
viengadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru.
viengadnieks Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kas ir vienu gadu vecs.
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs.
pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kas nevar sev pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
monohromatisks Tāds (gaismas starojums), kam ir viens noteikts viļņu garums jeb frekvence.
harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem.
vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
beidzamais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts.
vienvirziena Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
vienpartijas Tāds (piem., pasākums), ko īsteno vai kurā piedalās viena (politiskā) partija.
krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
viencipara Tāds (skaitlis, numurs u. tml.), kas sastāv no viena cipara.
vienzīmes Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ticamu ciparu.
vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
četrrocīgs Tāds (skaņdarbs), kas atskaņojams diviem izpildītājiem uz vienām klavierēm.
vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt paplašināts arī ar palīglocekļiem.
parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, kad ko vienmēr dara.
bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
padsmitgadīgs Tāds, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
jaukts Tāds, kam ir dažāds, nevienveidīgs sastāvs.
serpentīnveida Tāds, kam ir izliekumi uz vienu un otru pusi.
rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps; klusināts, vienmērīgs (par runu, skaņu).
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
lāsmains Tāds, kam ir nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
piecstarains Tāds, kam ir pieci stari vai gareni no viena centra virzīti veidojumi.
piparains Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
piparots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz piparu.
vircots Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga, neliela šūpošanās bez satricinājumiem, grūdieniem u. tml.
straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums.
garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
robusts Tāds, kam ir spēcīga miesas būve, rupji vaibsti; vienkāršs, primitīvs.
regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); monosēmisks.
monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); viennozīmīgs.
monosillabisks Tāds, kam ir tikai viena zilbe; vienzilbīgs.
daudznozīmīgs Tāds, kam ir vairākas nozīmes (par valodas vienību); polisēmisks.
vienacains Tāds, kam ir viena acs.
viendaļīgs Tāds, kam ir viena daļa.
vienkājains Tāds, kam ir viena kāja (par cilvēku).
vienpakāpes Tāds, kam ir viena pakāpe, viens posms.
viensērijas Tāds, kam ir viena sērija (parasti par filmu).
vienslīpes Tāds, kam ir viena slīp(n)e (parasti par jumtu); vienslīps.
vienslīps Tāds, kam ir viena slīpe (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes.
dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
izotermisks Tāds, kam ir vienāda vai pastāvīga temperatūra.
vienlīdzīgs Tāds, kam ir vienādas tiesības, pienākumi u. tml. ar citiem.
vienādsānu Tāds, kam ir vienādi sāni (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
viendurvju Tāds, kam ir vienas durvis.
līdztiesisks Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu); līdztiesīgs.
līdztiesīgs Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu).
vienpadsmitgadīgs Tāds, kam ir vienpadsmit gadu.
vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
viengadīgs Tāds, kam ir viens gads.
unipolārs Tāds, kam ir viens pols; vienpola.
vienpola Tāds, kam ir viens pols.
mazstāvu Tāds, kam ir viens stāvs vai divi stāvi.
vienējāds Tāds, kam ir viens veids, tāds, kas izpaužas vienā veidā.
vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
neatkārtojams Tāds, kam nav līdzīgu; savdabīgs, vienreizējs.
nesālīts Tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
nevienāds Tāds, kam nav vienāda forma, vienādi izmēri salīdzinājumā ar ko citu.
nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
nevienlīdzīgs Tāds, kam nav vienādu tiesību (ar citiem).
alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; mantkārīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk; alkatīgs.
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais primitīvisms, vienpusīgums.
pasālīts Tāds, kam pievienots (parasti nedaudz) sāls.
ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
vienādsānu Tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, plašuma; vienpusīgs, aprobežots.
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
nesātīgs Tāds, kam trūkst mēra izjūtas; tāds, kam arvien nepietiek.
apgriezts Tāds, kam viena lieluma palielinājums saistīts ar otra pamazinājumu.
iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
vienādmalu Tāds, kam visas malas ir vienādas.
plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
kongruents Tāds, kas (ar ko) sakrīt; vienāds.
nemierīgs Tāds, kas (piem., no satraukuma) noris nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
trīsbalsīgs Tāds, kas (vienlaicīgi) skan, ir atskaņojams trijās balsīs.
četrbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams četrās balsīs.
divbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams divās balsīs.
daudzbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams vairākās balsīs.
vienaira Tāds, kas airējams ar vienu airi (par laivu).
komplekss Tāds, kas aptver (priekšmetu, parādību, darbību, procesu u. tml.) kopumu; tāds, kas veido šādu vienību, vienu veselumu; salikts.
vienpusīgs Tāds, kas aptver tikai kādu vienu parādības pusi, vērsts pret ko vienu, vienā virzienā.
dažāds Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm atšķiras (no kā).
apnicīgs Tāds, kas ātri apnīk; garlaicīgs, vienmuļš.
tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
abpusējs Tāds, kas attiecas gan uz vienu, gan otru (pusi); savstarpējs.
iekšējs Tāds, kas attiecas tikai uz kādu kopumu, vienību, sistēmu.
padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās vai iesaistās viens dalībnieks.
monofāgs Tāds, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
līgans Tāds, kas cilājas, viļņojas rāmi, vienmērīgi.
vienreizējs Tāds, kas derīgs tikai vienai reizei, ir spēkā tikai vienu reizi.
audiovizuāls Tāds, kas dod iespēju vienlaikus atveidot attēlu un skaņu.
drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas; tāds, kam raksturīga gāzelēšanās; nevienmērīgs, nelīdzens.
līdzdalīgs Tāds, kas iesaistās, piedalās, darbojas kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu u. tml.
saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
savienots Tāds, kas ietilpst savienībā (4).
tautosillabisks Tāds, kas ietilpst, izvietots vienā un tai pašā zilbē.
abējāds Tāds, kas ietver abas iespējas, abus gadījumus; kā viens, tā otrs.
viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu; tāds, kas paredzēts vienai dienai.
viengadīgs Tāds, kas ilgst vienu gadu, paredzēts vienam gadam.
viengadējs Tāds, kas ilgst vienu gadu.
neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neatšķiras no citiem, nepiesaista uzmanību; vienkāršs.
metrīgs Tāds, kas ir aptuveni vienu metru garš, augsts, biezs, plats u. tml.; tāds, kura lielums izsakāms metros.
tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldvielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldvielas.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
nedalīts Tāds, kas ir koncentrēts, vērsts uz vienu objektu.
savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, neviendabīgs, nestabils.
stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
pusotrguļams Tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams.
rustikāls Tāds, kas ir rupji, vienkāršoti veidots.
republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
sarkankarogots Tāds, kas ir saistīts ar Padomju Savienību, tās ideoloģiju.
greizs Tāds, kas ir sašķiebies, sasvēries, sagriezies uz vienu pusi; šķībs.
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
saderināts Tāds, kas ir solījies, vienojies noslēgt laulību (ar ko).
nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
vienprātīgs Tāds, kas ir vienādās domās, uzskatos (ar kādu, kādiem).
solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
vienvalodas Tāds, kas izveidots, sastādīts vienā valodā.
līdzvainīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus (ar kādu citu) ir vainīgs, piem., kādā pārkāpumā.
līdzatbildīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu ir atbildīgs (par ko).
spilgts Tāds, kas ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem; izcils, vienreizējs.
kustīgs Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
nedalāms Tāds, kas nav dalāms atsevišķās daļās, vienībās.
nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs, vienādi vērtējams.
nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, atbilstošs viens otram, cits citam (pēc rakstura īpašībām, dzīvesveida u. tml.).
bezpartejisks Tāds, kas nav pieslējies nevienai partijai, nav nevienas partijas biedrs.
nepievienojies Tāds, kas nav pievienojies, neietilpst (piem., kādā savienībā, blokā) – par valsti.
nesaderīgs Tāds, kas nav savstarpēji saderīgs, saskanīgs, arī savienojams, izmantojams kopā.
šķībs Tāds, kas nav taisns, bet ir nosvēries, izliecies, sagriezies uz vienu pusi.
nevienlīdzīgs Tāds, kas nav vienāds, līdzvērtīgi vērtējams.
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
daudznozīmīgs Tāds, kas nav vienpusīgs, vienveidīgs; tāds, kas ietver vairākus jēdzienus.
nelīdzens Tāds, kas nav viscaur vienā lielumā, arī vienā līnijā.
nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs.
brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts.
indiferents Tāds, kas neizrāda interesi; vienaldzīgs.
garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; vienmuļš; tāds, kas noris lēni, vienmuļi.
vienpatnīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
vienpatīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
izlase Tāds, kas nenotiek vienlaidus, bet izvēloties, izraugoties (no kāda kopuma).
neatslābstošs Tāds, kas nepierimst, nepavājinās, pastāv ilgstoši ar vienādu spēku.
vienaldzīgs Tāds, kas nesaista, neizraisa interesi, tāds, pret kuru ir vienaldzība.
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
starpsuga Tāds, kas noris starp divām vai vairākām sugām; tāds, ko apvieno divu vai vairāku sugu pazīmes.
vienlaicīgs Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
sinhronisks Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu); sinhrons (1).
sinhrons Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu).
pakāpenisks Tāds, kas noris, mainās vienmērīgi, pamazām, bez krasām pārmaiņām.
vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
patvarīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, vienpusēji, bez saskaņošanas, arī izmantojot savu varu, tiesības.
rāvienveida Tāds, kas notiek rāviena (1) veidā; tāds, kas atgādina rāvienu.
simultāns Tāds, kas notiek vienlaicīgi; vienlaicīgs.
ritmisks Tāds, kas notiek, norisinās vienmērīgi, noteiktā ritmā.
sēdošs Tāds, kas parasti visu dzīves laiku ir piestiprinājies (piem., ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem).
vienģimenes Tāds, kas paredzēts vienai ģimenei.
vienguļams Tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.).
vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
vienveidīgs Tāds, kas pastāv un izpaužas vienādā veidā.
paralēls Tāds, kas pastāv, darbojas, noris saistībā, vienlaikus.
iekšējs Tāds, kas pastāv, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, saprotams, tāds, kas nav grūti uztverams, ir izklaidējošs.
individuāls Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko radījis vai veic viens; personisks.
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar "jūs".
jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi.
horizontāls Tāds, kas raksturo viena līmeņa parādības.
raustīgs Tāds, kas raustās (1), ir nevienmērīgs, ar pārtraukumiem.
sērijveida Tāds, kas ražots, izgatavots pēc vienotiem, kādai noteiktai sērijai atbilstošiem standartiem.
kontakts Tāds, kas rodas, noris saskarē, savienojumā (ar ko) – par procesu, darbību.
acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
konsensuāls Tāds, kas saistīts ar vienošanos, vienprātīgu piekrišanu (kādā jautājumā).
postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
integrēts Tāds, kas sastāv no atsevišķiem, savstarpēji saistītiem elementiem, tomēr pastāv kā vienots veselums.
plurāls Tāds, kas sastāv no daudzām vienībām.
salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem miljoniem vienību.
viencēliens Tāds, kas sastāv no viena cēliena (par lugu, izrādi u. tml.).
vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, vienas daļas, arī no maz elementiem, maz daļām; tāds, kura uzbūve, darbība ir viegli saprotama.
viensējuma Tāds, kas sastāv no viena sējuma.
vienslāņa Tāds, kas sastāv no viena slāņa vai veido vienu slāni.
vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena vārda (par gramatiskām formām).
vienvārdīgs Tāds, kas sastāv no viena vārda; tāds, kas satur maz vārdu, frāžu.
vienvārda Tāds, kas sastāv no viena vārda.
vienkārtains Tāds, kas sastāv no vienas kārtas.
vienšūnas Tāds, kas sastāv no vienas šūnas.
vienzilbīgs Tāds, kas sastāv no vienas zilbes; ļoti īss, lakonisks.
alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu, kas pieļauj vienu no divām vai vairākām iespējamībām.
organisks Tāds, kas satur oglekli, ķīmiskos savienojumus ar to; tāds, kas ir saistīts ar šādiem savienojumiem, raksturīgs tiem.
bāzisks Tāds, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus; tāds, kam ir bāzes (5) īpašības.
vienpusējs Tāds, kas skar, aptver tikai vienu pusi.
veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
transatlantisks Tāds, kas šķērso Atlantijas okeānu, savieno tā krastus vai arī atrodas viņpus Atlantijas okeāna.
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
naivs Tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; vientiesīgs, bērnišķīgi dabisks.
cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
līkločains Tāds, kas vairākkārt virzās uz vienu un otru pusi vai uz augšu un leju; līkumains.
vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
remontants Tāds, kas vienā veģetācijas periodā zied un dod augļus atkārtoti.
akls Tāds, kas vienā virzienā noslēgts; tāds, kas beidzas bez izejas, atveres.
astoņbalsīgs Tāds, kas vienlaicīgi skan, ir atskaņojams astoņās balsīs.
gaudulīgs Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
neiztrūkstošs Tāds, kas vienmēr ir, kam noteikti jābūt.
vienmuļš Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
vienmulīgs Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; vienmuļš; monotons.
monotons Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas; vienmuļš.
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu.
paralēls Tāds, kas visā garumā atrodas vienādā attālumā cits no cita, līdztekus cits citam.
vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
vienmērīgs Tāds, kas viscaur, visu laiku ir vienāds, noturīgs, bez svārstībām, novirzēm.
monokarps Tāds, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iznīkst (par augiem).
produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
postpozitīvs Tāds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu (pa vārdu).
prepozitīvs Tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
neskarts Tāds, ko neviens nav lietojis, patērējis.
apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija; vienaldzīgs; tāds, kurā izpaužas apātija.
vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vienpersonisks Tāds, ko realizē viena persona, arī viena noteikta grupa.
summārs Tāds, ko rezultātā rada divas vai vairākas parādības, darbības u. tml. vai vienas parādības, darbības u. tml. vairākas sastāvdaļas.
vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
vienkārtējs Tāds, ko veic vai kas notiek vienu reizi.
vienreizējs Tāds, ko veic, kas notiek vienu reizi, vienā reizē; tāds, ko saņem tikai vienā reizē.
pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
vienkārtīgs Tāds, ko veido viena kārta.
vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
zigomorfs Tāds, ko viena simetrijas ass dala divās simetriskās daļās (par ziedu).
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
vienpalātas Tāds, kur ir viena palāta (1).
viensliedes Tāds, kur ir viena sliede.
vienvalodīgs Tāds, kur ir viena valoda.
viensliežu Tāds, kur ir viens sliežu pāris.
vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
studijveida Tāds, kur vienā lielā telpā aptvertas visas funkcijas.
sešrindu Tāds, kur vienā rindā ietilpst sešas (kā) sastāvdaļas.
sinhronisks Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sinhrons Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
grupveida Tāds, kurā apvienotas vairākas vienības.
saistīgs Tāds, kura atsevišķās daļas labi savienojas (par augsni, iežiem u. tml.).
biezs Tāds, kurā daudzie vienveidīgie priekšmeti, sastāvdaļas atrodas ļoti tuvu kopā; pretstats: rets.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs; tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
tonnīgs Tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
divkāršs Tāds, kurā ietvertas divas vienveidīgas, līdzīgas parādības, norises.
saskanīgs Tāds, kurā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
daudzskaitlīgs Tāds, kurā ir liels skaits vienību.
nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
vienistabas Tāds, kurā ir viena istaba.
vienvietīgs Tāds, kurā ir viena vieta.
vienkrāsas Tāds, kurā izmantota viena krāsa.
ģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; ļoti izcils, vienreizējs.
netaisnīgs Tāds, kurā izpaužas tiesību neievērošana, līdztiesības trūkums, nevienāda attieksme.
nevienlīdzīgs Tāds, kurā izpaužas vienāds tiesību trūkums.
slīpjumta Tāds, kura jumtam ir viena vai vairākas slīpes.
nepiesātināts Tāds, kura molekulā starp atomiem ir viena vai vairākas dubultsaites.
neizteiksmīgs Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs.
netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām sporta spēlēs).
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir apvienoti, saistīti neviendabīgi elementi.
saturīgs Tāds, kura sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
piesātināts Tāds, kurā starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
litrīgs Tāds, kura tilpums ir viens litrs.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
tīrasiņu Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas.
pusotrgadīgs Tāds, kura vecums ir pusotrs gads (viens gads un 6 mēneši).
pusotristabas Tāds, kurā viena istaba no divām ir ļoti maza (par dzīvokli).
viencirkņa Tāds, kuram ir viens cirknis (par auga sēklotni).
planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa asi.
pamests Tāds, par kuru neviens neinteresējas, nerūpējas.
varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
lineāls Taisna, šaura plāksne ar iezīmētu garuma mērvienību skalu mērīšanai un līniju vilkšanai.
koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
horda Taisnes nogrieznis, kas savieno divus līknes punktus.
šķērsas taisnes taisnes telpā, kuras nekrustojas un nav paralēlas, t. i., neatrodas vienā plaknē.
brālīgs Taisnīgs, vienlīdzīgs.
diametrs Taisns nogrieznis, kas caur centru savieno riņķa līnijas vai ģeometriska ķermeņa punktus; šā nogriežņa garums.
līdzens Taisns, vienmērīgs.
kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds.
lapa Taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
pietaisīt Taisot, veidojot (ko), pievienot, pielikt (to) klāt.
pie reizes tajā pašā reizē; vienlaicīgi ar ko citu.
konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.
pietamborēt Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
satamborēt Tamborējot savienot.
koptāme Tāme, kurā apvienoti visi izmaksu aprēķini.
eskadrons Tanku vienība dažu valstu armijās.
no zila gaisa tāpat vien, ne no kā, bez pamata.
no tukša gaisa tāpat vien, ne no kā, bez pamata.
solonumurs Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
soliteraugs Tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats.
paātrinātājs Tas (piem., iekārta, ierīce, pievienojama viela), kas paātrina (kādu procesu).
noslēpums Tas (piem., paņēmiens, metode), kas ir zināms tikai vienam vai dažiem.
pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
saturs Tas, kas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
jumts Tas, kas hierarhijas ziņā atrodas pašā augšā, stāv pāri (kam), apvieno (ko).
kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
pielikums Tas, kas ir papildus pielikts, pievienots klāt (piem., kādam dokumentam, iespieddarbam).
piemaisījums Tas, kas ir pievienots vai piejaucies klāt.
kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots no divām vai vairākām sastāvdaļām; kompozītmateriāls.
vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
vienaudzis Tas, kas ir vienādā vecumā (ar kādu).
vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem; vientuļnieks.
līdzatbildētājs Tas, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu atbild par nodarījumu, likuma pārkāpumu (civilprocesā).
robežšķirtne Tas, kas nošķir (vienu teritoriju no otras).
kopsaucējs Tas, kas vieno; tas, kas ir kopīgs.
piedeva Tas, ko (kam) pievieno.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
ietaise Tehnisku elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piem., mehānisms, bloks).
telegrāfa centrāle tehnisku iekārtu komplekss telegrāfa tīkla kanālu savienošanai.
parunāt Teikt, lūgt (kādam ko), cenšoties (ko) panākt, vienoties (par ko).
vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
adaptācija Teksta vienkāršošana, pārveidošana, pielāgojot (to) lasītāja vajadzībām.
redukcija Tekstveides paņēmiens – viena vai vairāku teikuma komponentu izlaidums.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
refraktors Teleskops, kura objektīvs sastāv no vienas vai vairākām lēcām.
ziepju opera televīzijas seriāls ar masu gaumei atbilstošu, vienkārši uztveramu sižetu.
sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [sr].
anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
dubultlogs Telpu siltinošas tehnoloģijas logs, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
shematiskums Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
shematisms Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
nodaļa Tematiski apvienota teksta daļa.
albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
lektorijs Tematiski vienotu publisku lekciju cikls; telpa šādiem lekciju cikliem.
grāds Temperatūras mērvienība dažādās temperatūras skalās.
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kas pēta ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, izmantojot kvantu mehānikas principus un metodes.
kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
departaments Teritoriāla pārvaldes vienība dažās valstīs (piem., Francijā).
kvartāls Teritoriāla vienība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai dabiskas robežas.
mežniecība Teritoriāla vienība valsts mežu apsaimniekošanai.
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (piem., tēraudu, čugunu), lai palielinātu (tā) plastiskumu, sastāva viendabīgumu.
kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā.
termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle.
reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
riša Tērpa rotājums – vienā malā sakrokota auduma josla (iešūšanai tērpā vai uzšūšanai uz tā).
T Tesla (magnētiskās indukcijas mērvienība).
sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
līdztiesība Tiesību vienlīdzība.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
mats matā tieši tāds pats, pilnīgi vienāds.
tikvien Tik vien; tikai.
vēršacs Tikai no vienas puses apcepta ola.
viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
nākt Tikt iegūtam, piešķirtam; tikt pievienotam.
saspiesties Tikt piespiestam vienam pie otra, citam pie cita.
lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
sasaistīties Tikt savienotam (piem., ar saistvielas palīdzību).
piešauties Tikt strauji pievienotam, parasti neviļus, negribēti.
plūst Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
galons Tilpuma mērvienība – 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā) vai 3,79 litri (amerikāņu mērvienību sistēmā).
čarka Tilpuma mērvienība – aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
dekalitrs Tilpuma mērvienība – desmit litru [dl].
kubikcentimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens centimetrs [cm³].
kubikdecimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens decimetrs [dm [3]].
kubikkilometrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens kilometrs [km³].
kubikmilimetrs Tilpuma mērvienība – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens milimetrs [mm [3]].
unce Tilpuma mērvienība (angļu mērvienību sistēmā aptuveni 29,57 kubikcentimetri).
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) – 1000 kubikcentrimetri, 1 kubikdecimetrs [l].
kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
bušelis Tilpuma mērvienība, aptuveni 36,37 litri (angļu mērvienību sistēmā).
tilpummasa Tilpuma vienības masa (piem., vielai); blīvums (2).
īpatnējais tilpums tilpums, kuru aizņem viena vielas masas vienība.
laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram.
emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
pārtīt Tinot pārvietot (no viena uz otru, arī uz priekšu vai atpakaļ).
virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
burts Tipogrāfijas salikuma vienība – burtstabiņš.
tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
t Tonna (masas mērvienība).
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
formula Tradicionāls teksts, vārdu savienojums (piem., maģiskām darbībām).
uzkare Traktoram piejūdzamās mašīnas (ierīces) pievienošanas veids, kurā, piemēram, mašīnu (ierīci) var pacelt un nolaist.
kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
reiss Transportlīdzekļa brauciens no maršruta viena galapunkta līdz otram; brauciens ar šādu transportlīdzekli.
mediācija Trešās puses starpniecība divu pušu strīdā, lai panāktu vienošanos.
mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; trijskanis.
kubs Triju vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
triāde Triju vienību (piem., priekšmetu, jēdzienu) kopums, sistēma no trim elementiem.
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
nullvads Trīsfāžu maiņstrāvas elektrotīkla vads, kas savieno strāvas avota un patērētāja neitrālos punktus.
ferīts Trīsvērtīgs dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
varza Trokšņains, neviendabīgs bars.
muskats Tropu koks, retāk krūms ar veselām, ādainām lapām un viendzimuma ziediem lapu žāklēs.
tūkstošnieks Tūkstoš vienību kopa.
štuka Tūkstotis (naudas vienību).
secīgā tulkošana tulkošanas veids, kad tulks vienu pēc otras tulko atsevišķas runas frāzes.
pārtulkot Tulkot (ko) no vienas valodas otrā.
tulks Tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists runāta teksta tulkošanā mutvārdos.
rokrokā Turot vienam otra roku.
saradot Tuvināt, apvienot (cilvēkus, cilvēku grupas).
saradot Tuvināt, apvienot (piem., norises, procesus).
satuvoties Tuvojoties savirzīties; būt novietotam arvien tuvāk.
blakus Tuvu klāt, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
zobvalis Ūdenī mītošs zīdītājdzīvnieks ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem.
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
hidrants Ūdens ņemšanas ierīce, kurai pievieno šļūteni.
ūdens caurplūdums ūdens tilpums, kas iztek vienā sekundē caur upes šķērsgriezumu.
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
vads Ūdenstilpē velkams vai vienā vietā novietojams lamatu tipa zvejas rīks.
hidrīds Ūdeņraža savienojums ar citiem elementiem.
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
kolektīvais līgums uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu.
hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju virkne, kopums.
kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piem., virzīties, virzīt).
arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
montāža Uzfilmētā materiāla atlase un izvēlēto kadru mākslinieciska savienošana kopā; šādas darbības rezultāts.
kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē uz galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
savienotājuzmava Uzmava (kā) savienošanai.
uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskā apvienībā.
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
dārzniecība Uzņēmums, kurā audzē vienu vai vairākas dārza kultūras pārdošanai.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
jūsoties Uzrunāt vienam otru ar "jūs".
sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
likt vienlīdzības zīmi uzskatīt par vienlīdzīgiem.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
saāķēt Uzverot vienu caur otru, savienot.
samīt gredzenus uzvilkt viens otram gredzenus laulājoties.
savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
ostmarka Vācijas impērijas laikā izdotā naudas vienība okupētajām austrumu teritorijām; attiecīgā naudaszīme.
komandēt Vadīt (piem., karaspēka vienību).
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru; griežot mainīt (kā) stāvokli.
grozīties Vairākkārt griezties no vienas puses uz otru; vairākkārt mainīt stāvokli.
grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
grūstīties Vairākkārt grūstīt vienam otru, citam citu.
knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
raustīt plecus vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
drillēt Vairākkārt rādīt vai atskaņot (vienu un to pašu).
rīvēties Vairākkārt skart, berzt vienam otru.
zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
fronte Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums (dzejas darbā).
koalīcija Vairāku partiju vai parlamenta frakciju apvienība.
prasību kumulācija vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
atdzist Vājināties (piem., par jūtām); kļūt vienaldzīgam (pret ko).
kopot Vākt vienkopus, vienot, grupēt.
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
monosillabiska valoda valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
leksēma Valodas leksiskās sistēmas pamatvienība – vārds (arī stabila vārdkopa) ar visām tā gramatiskajām formām un nozīmēm.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
negācija Valodas vienība, ar ko izsaka noliegumu.
saplūdenis Valodas vienība, kas darināta no diviem vārdiem, atmetot pirmā vārda beigas (galotni, izskaņu vai kādu burtu) un otrā sākumu.
konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām.
semantika Valodas vienības nozīme, nozīmju kopums.
sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piem., formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
rakstība Valodas vienību pieraksta sistēma, ievērojot noteiktus atveides principus.
skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
saplūde Valodas vienību saplūšana.
sintagma Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
sintagmātika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
semantika Valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
semasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību leksiskās nozīmes.
eirozona Valstis, kurās tiek lietota Eiropas Savienības valūta eiro.
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
nepievienošanās politika valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība.
valūta Valsts naudas sistēmas vienība un tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas teritoriālās pamatvienības robežām.
totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
apgabals Valsts teritoriālā vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
unitāra valsts valsts, kuras sastāvā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
koalīcija Valstu militāra vai politiska savienība kopīgai rīcībai.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
afikss Vārda daļa (piem., priedēklis, piedēklis), ko pievieno saknei vai celmam.
vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
kāds Vārdā neminēts cilvēks, viens no vairākiem.
reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
uzruna Vārds (vai vārdu savienojums), ar ko norāda uz vēršanos pie kāda, sāk (to).
iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iesprausts vārds vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
iesprausts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
poētisms Vārds vai vārdu savienojums ar lirisku vai patētiski emocionālu nokrāsu.
iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
iespraudums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā personu, dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
palama Vārds vai vārdu savienojums, kurā sauc cilvēku; iesauka.
palindroms Vārds vai vārdu virkne, kas ir vienādi lasāms abos virzienos, piem., "ala", "aka", "sile, putra, kartupelis".
saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
postpozīcija Vārds, ko lieto aiz cita vārda, ar kuru tas veido savienojumu; šāds vārda novietojums.
de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
nosaukums Vārds, vārdu savienojums, vārdu, arī burtu kopa, kādā kas ir nosaukts.
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
abreviatūra Vārdu savienojuma saīsinājums.
izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
konstrukcija Vārdu savienojums, kas veido sintaktisku vienību; (teikuma) uzbūve.
vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti pakārtojumā.
vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponenti saistīti sakārtojumā.
vārdsavienojums Vārdu savienojums.
sintakse Vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatiskā struktūra.
stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
dēdēt Vārgt, nīkuļot; kļūt arvien vājākam un nespēcīgākam.
pievārīt Vārot pievienot (klāt).
kardānvārpsta Vārpsta, kurai vienā vai abos galos ir kardānsavienojums.
spireja Vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
riekstkoks Vasarzaļš vienmājas koks ar vērtīgu koksni un augļiem – kauleņiem.
savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
gads Vecuma skaitīšanas vienība – 12 kalendāra mēneši.
dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un dzemdes vienlaicīga savilkšanās.
pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
slodze Veicamo darbu daudzums, to norma, kas atbilst izpeļņā noteiktā laika vienībai.
siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
saitīte Veidojums, kas saista, savieno (ko ar ko).
komplektēt Veidot (kā) komplektu [1] (1); apvienot komplektā (1).
tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
manevrēt Veikt manevru (par karaspēka vienību).
šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
blanko vekselis vekselis, kurā nav teksta, bet ir vienīgi vekseļa devēja paraksts.
vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz.
vēlreiz Vēl vienu reizi.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
stiept Velkot, ritinot u. tml. panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, klāj ko.
krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
šķeterēt Vērpt (atsevišķus pavedienus) kopā vienā pavedienā.
toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
iecentrēt Vērst, koncentrēt (vienā noteiktā virzienā).
punkts Vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
mērīt ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
mērot ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
svērt vienos svaros vērtēt (ko) vienādi.
mest pār vienu kārti vērtēt vienādi.
pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
elements Veseluma vai kopas viena sastāvdaļa, atsevišķa vienība; (kā) sastāvdaļa.
celt Vest (no viena krasta uz otru).
pavadvēstule Vēstule, ko pievieno dokumentam, sūtījumam.
supīns Vēsturiskajā valodniecībā – viens no verbālsubstantīva veidiem.
trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti sīki tukšumi.
pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
kabriolets Viegli, augsti vienjūga rati ar diviem riteņiem.
līgot Viegli, vienmērīgi šūpot.
maigs Viegls, vienmērīgs (par kustību, darbību, procesu).
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
bāze Viela, kas savienojumā ar skābēm veido sāļus.
uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
piedeva Viela, ko pievieno (piem., pārtikas produktam) kādu īpašību radīšanai, garšas uzlabošanai u. tml.
plastifikators Viela, ko pievieno citai vielai, materiālam, lai palielinātu tā plastiskumu.
pildviela Viela, ko pievieno materiāliem, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
produkts Viela, savienojums, kas rodas, veidojas no citām vielām, savienojumiem.
kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski vienāds ar šīs vielas relatīvo molekulmasu.
izotropija Vielas fizikālo īpašību vienādība visos virzienos.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
molmasa Vielas viena mola masa, kas izteikta kilogramos (kg/mol) vai gramos (g/mol).
modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana nepieciešamo savienojumu sintēzei.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā dzimušie cilvēki.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti.
izotopi Viena ķīmiskā elementa atomi, kuru kodolos ir vienāds protonu, bet dažāds neitronu skaits.
paaudze Vienā laikposmā dzīvojošs samērā vienāda vecuma cilvēku kopums.
slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno sīka dalījuma notis.
Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
alternatīva Viena no divām (vai vairākām) iespējamībām, kas viena otru izslēdz.
Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
miega artērija viena no divām lielajā artērijām, kas atrodas abās pusēs kaklam.
polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
migrēna Viena no galvassāpju formām, kurai raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē un kas bieži saistītas ar nelabumu un vemšanu.
kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
taktsdaļa Viena no metriski vienādajām daļām taktī.
retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
iedaļa Viena no vienādām atzīmēm (mērinstrumenta, mērierīces) skalā; attālums starp šādām blakus esošām atzīmēm (kas atbilst noteiktam mērāmam lielumam).
ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
melnās bakas viena no vissmagākajām šīs slimības formām.
vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
vienā ņēmienā vienā paņēmienā.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
patriarhālā ģimene viena tēva pēcteču kopums, ko saistīja kopīga ražošana un sadale.
vienās sienās vienā un tai pašā telpā, celtnē.
vienā laikā vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
elements Viena vienība no kāda kopuma.
kā nomērīti vienāda lieluma.
uz galviņām vienādās daļās pēc dalībnieku skaita (ko sadalīt).
prātis Vienādās, tādās pašās domās, uzskatos; vienisprātis.
no viena koka (drāzti) vienādi, ļoti līdzīgi.
vienlīdz Vienādi, vienādā mērā.
pēc vienas šnites vienādi.
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
kubiskais vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi.
izlīdzināšana Vienādošana, vienmērīga sadale.
vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
flote Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam paredzētu kuģu kopums.
koka gabals vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
ledus gabals vienaldzīgs, neiejūtīgs cilvēks.
kā pagadās vienalga kā, bez noteiktas kārtības.
šāds vai tāds vienalga kāds.
kur deguns rāda vienalga kur.
kas būs, būs vienalga, kas notiks un kā notiks.
kas ir, ir vienalga, kas notiks un kā notiks.
kur pagadās vienalga, kur.
viena alga vienalga.
viens pīpis vienalga.
viss viens vienalga.
pie pakaļas vienalga.
pie dirsas vienalga.
ķēde Vienam un tam pašam īpašniekam piederošs vienādu uzņēmumu (parasti viesnīcu vai veikalu) kopums.
dzimtas koka zars vienas dzimtas asinsradinieku atsevišķa līnija.
ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
ģimenes māja vienas ģimenes vajadzībām celta dzīvojamā ēka.
monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
kolēģija Vienas profesijas personu apvienība.
valūtas kurss vienas valsts nauda, kas izteikta citas valsts naudas vienībās.
zilbes robeža vienas zilbes beigu daļa un nākamās zilbes sākumdaļa.
runāt pie sevis vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāties (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt pašam ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
runāt (pašam) ar sevi vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
kā cietumā vienatnē, bez sabiedrības.
kūlis Viendabīga, vienmērīga (kā) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
homogēns Viendabīgs, ar vienādu uzbūvi; homogēnisks.
bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
zemā lobēlija viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
bišu māte vienīgā auglīgā bite saimē.
vienīgā dzīvā dvēsele vienīgais cilvēks.
iebraucamā vieta vienkārša viesnīca ceļotājiem ar zirgu pajūgiem.
mazais cilvēks vienkāršais darba darītājs.
bengāliskās ugunis vienkāršākie pirotehniskie maisījumi, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu.
mazie ļaudis vienkāršie darba cilvēki.
vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce.
vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
vienā taktī vienlaicīgi, reizē.
uzreiz Vienlaicīgi; vienā reizē.
kopējais starts vienlaicīgs starts veselai sportistu grupai.
nonstops Vienlaidu, vienlaidus izpildījums.
saplūst Vienlaikus skanot, tiekot atskaņotam, iegūt vienotu skanējumu.
paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis; pušu līdztiesība.
nevienlīdzība Vienlīdzīgu tiesību trūkums; nevienādība.
arvien Vienmēr, pastāvīgi; atkārtoti, vienmēr no jauna.
mūžīgi mūžam vienmēr, visos laikos.
ārdīt mēslus vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
laidens Vienmērīgs, bez pārtraukumiem, rāvieniem, grūdieniem.
mierīgs Vienmērīgs, lēns (par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (piem., par upi).
truls Vienmuļš, vienveidīgs, arī bezjēdzīgs (parasti par darbību, norisi).
bartera darījums vienošanās par maiņas tirdzniecību, par preču un pakalpojumu savstarpēju apmaiņu bez naudas kā maksāšanas līdzekļa; barters.
tubrālības Vienošanās uzrunāt vienam otru ar "tu", ko apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena un (reizēm) veicot īpašu rituālu.
džentlmeņu vienošanās vienošanās, kas balstās uz abu līgumslēdzēju pušu mutisku solījumu un godīgu tā izpildi.
iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
(no)slēgt līgumu vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties to ievērošanu, izpildīšanu.
līgt mieru vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu, izlīgt.
sist saujā vienoties, būt ar mieru (par kādu darījumu).
bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu.
monolīts Vienots, nedalīts; viengabalains.
grāmatvedības uzskaites unifikācija vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālu resursu u. tml. uzskaitei.
dokumentu unifikācija vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
lielā septima vienpadsmit pustoņu intervāls.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs, vienreizējs troksnis, kas rodas (kam) sprāgstot.
šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); neliels (piem., tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
apskāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> apskaut; skāviens, skāvieni.
skāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> skaut; apskāviens, apskāvieni.
viens pakaļ otram viens aiz otra; viens pēc otra.
viens pūtiens viens mirklis.
goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
plaušu mākslīgā ventilācija viens no atdzīvināšanas paņēmieniem, ko izmanto, lai atjaunotu organisma dabisko elpošanu.
vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
pustrepes Viens no diviem kāpņu posmiem, kas savieno ēkas stāvus; laukums starp šādiem diviem kāpņu posmiem.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kam viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
līdzmantinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem.
līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus (piem., kādā pasākumā).
sinonīms Viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes.
homofons Viens no diviem vai vairākiem vienādi izrunājamiem vienas valodas vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
dvīņu brālis viens no dvīņiem – brālis otram dvīnim vai otrai dvīnei.
dvīņu māsa viens no dvīņiem – māsa otram dvīnim vai otrai dvīnei.
ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
melodija Viens no mūzikas pamatelementiem – intonatīvi vienota vienbalsīga skaņu rinda.
saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
sabiedriski ekonomiskā formācija viens no posmiem cilvēces attīstības vēsturē, kam raksturīgs noteikts ražošanas veids.
spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
tīkla acs viens no šāda materiāla četrstūrainiem caurumiem.
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo vienlaikus (kādā vietā).
homonīms Viens no vienādi rakstāmiem un vienādi izrunājamiem vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
aci pret aci viens otram tieši pretī, tiešā klātienē.
vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
uni- Viens, vien-.
patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
kā mūks vientuļi, askētiski, noslēgti (dzīvot).
kā mūķene vientuļi, askētiski, noslēgti (dzīvot).
vientulis Vientuļš cilvēks; vientuļnieks.
monotonija Vienveidība, vienveidīgums (piem., skaņdarbā).
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
unifikācija Vienveidošana, vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidības racionāla samazināšana.
unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
vidus Vieta, daļa (kam), kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (tā) malām, pusēm, galiem.
parks Vieta, kur (kas) apvienots, arī (kā) kopums.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
svīta Vietējā stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kurai ir ģeogrāfisks nosaukums un noteikta vieta stratigrāfiskajā griezumā; iežu slāņu kopums ar līdzīgu sastāvu.
savīt Vijot savienot, sasaistīt.
sfēriskais vilnis vilnis, kas no viļņa avota izplatās radiāli visos virzienos ar vienādu ātrumu.
plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
vārda brāļi vīrieši ar vienādu vārdu.
uzvalks Vīriešu apģērbs (parasti no viena auduma), kas sastāv no žaketes un biksēm, dažkārt arī vestes.
partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātstrošu vai viensliedes ceļš.
līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts; norāda, ka abas nosauktās darbības notiek vienlaikus.
koncerts Virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
līne Virve, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25 mm).
līklocis Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
nēsāt Virzīt (no vienas puses uz otru).
dzenāt Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
šķirt Virzīt prom vienu no otra; panākt, būt par cēloni, ka (kas, kādi) vairs nav kopā.
mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
liekt Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
šūpoties Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
distribūcija Visas iespējamās valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārda) pozīcijas, kurās šī vienība var atrasties.
sastāvs Visi (kāda cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
visi kā viens visi vienoti.
bits Vismazākā informācijas vienība, kuras kodēšanai nepieciešams viens binārais cipars – 0 vai 1.
sēma Vismazākā, sīkāk nedalāmā nozīmes vienība.
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
universālisms Vispusība; visu viedokļu savienošana.
skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
normālforma Visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma.
uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
ziepju trauks zemas kvalitātes, vienkāršs fotoaparāts.
vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
parcelācija Zemes gabalu sadalīšana vairākās vienībās (parcelēs).
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
akrs Zemes platības mērvienība – aptuveni 0,4 hektāru (angļu mērvienību sistēmā).
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
vientuļi ziedi ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
čemurs Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
ritulis Ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju).
gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
dubultdiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni; dubultdiēzs.
dubultbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni; dubultbemols.
balle Zināšanu, prasmju u. tml. novērtēšanas mērvienība.
inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
kosmoloģija Zinātnes nozare, kas pēta Visumu kā vienotu veselumu, tā īpašības un attīstību.
akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
sinhronija Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.
e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
jaunzirgs Zirgs no viena līdz trīs gadu vecumam.
aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
pacēlums Zivju kopums, ko zvejā (piem., ar trali) izceļ no ūdens vienā reizē.
rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.

vien citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV