saukties
saukties -saucos, -saucies, -saucas, pag. -saucos darbības vārds; atgriezenisks
1.Saukt sevi (kādā vārdā); tikt sauktam (kādā vārdā, nosaukumā).
PiemēriVārdi var būt maldīgi: es saucos Fēlikss, bet neesmu laimīgs.
- Vārdi var būt maldīgi: es saucos Fēlikss, bet neesmu laimīgs.
- Kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā.
- Mājas saucas "Dzintari".
- Kādu laiku viņš strādājis laikrakstā, kas tā arī saucies – "Avīze".
1.1.Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko).
PiemēriSaukties par rīdzinieku.
- Saukties par rīdzinieku.
- Saucos par pareizticīgo.
- Esmu uzrakstījusi par maz, lai varētu saukties par pilntiesīgu rakstnieci.
1.2.Saukt vienam otru, citam citu (par ko).
PiemēriSavā starpā saucāmies par Kriksi un Anci.
- Savā starpā saucāmies par Kriksi un Anci.
- Draudzē visi saucamies uz tu.
- Esmu politiski represētais, bet tad es saucos speciāli pārvietotais pilsonis.