saukt
saukt saucu, sauc, sauc, pag. saucu transitīvs, darbības vārds
sauciens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
PiemēriSkaļi saukt.
1.1.Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
PiemēriĶīvīte sauc: kīvit, kīvit.
2.intransitīvs Teikt, darīt zināmu vajadzību (pēc kā).
PiemēriSaukt pēc palīdzības.
2.1.transitīvs Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
PiemēriSaukt policiju.
2.2.transitīvs Runājot mudināt (ierasties, doties kurp).
PiemēriSaukt ģimeni vakariņās.
2.3.transitīvs Mutiski vai rakstveidā aicināt.
PiemēriSaukt vecākus uz skolu.
3.Dot vārdu, nosaukumu; dēvēt (par ko).
PiemēriSatiekoties saucam cits citu uzvārdā.
3.2.Uzskatīt, atzīt (par ko).
PiemēriJau daudzus gadus "Dienu" saucu par savu avīzi.
4.Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
PiemēriVisa apkārtne sauc pēc kārtīgas talkas, lai savāktu drazas, ko aiz sevis atstājis cilvēks.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
PiemēriFotogrāfijas sauc atmiņā aizgājušo vasaru.
Stabili vārdu savienojumiKā saukts. Klāt kā saukts. Nāk kā saukts. Saukt pie atbildības. Saukt pie kārtības.