saukāt
saukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
saukāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
PiemēriSkolā meiteni saukā par klimpiņu.
- Skolā meiteni saukā par klimpiņu.
- Šīs partijas biedrus mēdz saukāt par vāverēm partijas logo attēlotā dzīvnieciņa dēļ.
- Strādājot slimnīcā, darīju visādus darbus, sevi saukāju par Figaro.
1.1.Lamāt.
PiemēriSaukāt par zagli.
- Saukāt par zagli.
- Saukāt par gļēvuli.
- Kaimiņiene atvēra logu un sāka bērnus saukāt par huligāniem un briesmoņiem.
- Kurš pasakās izrādās gudrākais, laimīgākais? – Tas, kuru visi saukā par muļķi.