saudzēt
saudzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
saudzējošs -ais īpašības vārda nozīmē, divdabis; vīriešu dzimte
saudzējoša -ā īpašības vārda nozīmē, divdabis; sieviešu dzimte
1.Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
PiemēriSaudzēt apstādījumus.
1.1.Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
PiemēriSaudzēt savas lietas.
2.Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriSaudzējot sievu, vīrs slikto ziņu neteica.
2.1.Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
PiemēriCentos kustēties un darboties klusām, lai saudzētu bērna miegu.
2.2.Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
PiemēriSaudzēt acis.