saudzēt
saudzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
saudzējošs -ais īpašības vārda nozīmē, divdabis; vīriešu dzimte
saudzējoša -ā īpašības vārda nozīmē, divdabis; sieviešu dzimte
1.Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
PiemēriSaudzēt apstādījumus.
- Saudzēt apstādījumus.
- Saudzēt mežu.
- Saudzēt apkārtējo vidi.
- Savu valodu viņš ciena un saudzē, nepiegružojot to ar žargonismiem.
1.1.Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
PiemēriSaudzēt savas lietas.
- Saudzēt savas lietas.
- Mācu bērnam saudzēt grāmatas.
- Paklājs nepieciešams, lai saudzētu zāles grīdu un tā kalpotu ilgāk.
- Pārkares saudzē ēkas sienas, neļaujot tām samirkt.
2.Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
PiemēriSaudzējot sievu, vīrs slikto ziņu neteica.
- Saudzējot sievu, vīrs slikto ziņu neteica.
- Šo sievieti liktenis nav saudzējis.
2.1.Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
PiemēriCentos kustēties un darboties klusām, lai saudzētu bērna miegu.
- Centos kustēties un darboties klusām, lai saudzētu bērna miegu.
2.2.Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
PiemēriSaudzēt acis.
- Saudzēt acis.
- Saudzēt dzirdi.
- Saudzēt nervus.
- Saudzēt veselību.
- Saudzēt traumēto kāju un treniņos nepiedalīties.
- Kad pazudusi balss, vajag klusēt, lai saudzētu balseni.