satvīkt
satvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku darbības vārds; intransitīvs
1.Sasarkt.
PiemēriTumši satvīkuši vaigi.
- Tumši satvīkuši vaigi.
1.1.Sakarst (piem., karstumā, tveicē).
PiemēriKarstumā satvīkusi sieviete.
- Karstumā satvīkusi sieviete.
- Sniegpārslas pieskārās viņas satvīkušajai sejai.
- Sēdējām pirtī uz lāvas, satvīkuši un slābi.