Paplašinātā meklēšana
Meklējam saukt.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts etimoloģijās (8):
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No latīņu advocatus, advocare 'saukt palīgā'. (šķirklī advokāts)
- No latīņu citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No latīņu nominare 'nosaukt'. (šķirklī nominēt)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No franču réclame, kam pamatā latīņu reclamare 'skaļi saukt, izkliegt'. (šķirklī reklāma)
- No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (200):
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- atkaukties Ar kaucienu atsaukties.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
- pasvilpt Ar svilpienu pasaukt, paaicināt.
- pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
- ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- daudzināt Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
- atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
- rezonēt Atsaukties, reaģēt.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- sačivināties Čivinot sasaukties (par putniem).
- sasauksme Darbība --> sasaukties (1).
- seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
- zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
- saucējs Darītājs --> saukt.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- godināt Dēvēt, saukt; godāt.
- godāt Dēvēt, saukt.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- nokristīt Dot (kam) nosaukumu; nosaukt.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
- iedēvēt Iesākt dēvēt, saukt (kādā vārdā); iesākt lietot (kādu nosaukumu, apzīmējumu).
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā; dot vārdu.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (ko) kādā vārdā.
- ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
- iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā); iekristīt.
- iekristīt Iesaukt (kādā vārdā).
- paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
- iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
- mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- aizsaukties Iesaukties, iekliegties.
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- iesaukties Īsi saukt, iekliegties.
- gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- izsaukt pie tāfeles izsaukt (skolēnu) klases priekšā.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- slēpties zem cita vārda kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- paūjināt Kādu laiku ūjināt, piem., lai sasauktu kādu.
- sabļaut Kliedzot sasaukt.
- ieķērkties Ķērcošā balsī iesaukties.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- iegavilēties Līksmi, priecīgi iesaukties.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
- cits Nezināms, vārdā nenosaukts cilvēks; kāds.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
- pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu, tā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pār- Norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto.
- bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
- ap- Norāda, ka ar priedēkļvārdu nosauktais atrodas kam apkārt.
- nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- ārpus- Norāda, ka nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- arhe- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
Atrasts piemēros (200):
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- aizsaukt Aizsaukt bērnus no rotaļlaukuma.
- aizsaukt Aizsaukt darbiniekus uz pārrunām.
- aizsaukt Aizsaukt vecākus uz skolu.
- zaldātiņš Apmācīt jauniesauktos zaldātiņus.
- apsaukt Apsaukt suni.
- apsaukt Apsaukt zēnus, lai netrokšņo.
- dubultloceklis Ar dubultlocekli nosauktā pazīme.
- kaisme Ar kaismi iesaukties.
- sasaukt Ar raudāšanu mazs bērns cenšas sasaukt māti vai tēvu.
- atsaukt Atsaukt aizejošo zēnu atpakaļ.
- atsaukt Atsaukt ārstu pie slimnieka.
- epizode Atsaukt atmiņā dažas kara laika epizodes.
- pagājušais Atsaukt atmiņā pagājušo.
- atmiņa Atsaukt atmiņā senās dienas.
- dāvinājums Atsaukt dāvinājumu.
- atsaukt Atsaukt ganu mājās.
- atsaukt Atsaukt izvirzīto apsūdzību.
- nosvētīt Atsaukt mācītāju, lai nosvēta māju.
- atsaukt Atsaukt māti uz skolu.
- atsaukt Atsaukt meistaru remontam.
- atsaukt Atsaukt no atvaļinājuma.
- atsaukt Atsaukt no Latvijas vēstnieku.
- atsaukt Atsaukt no otras istabas dēlu.
- atsaukt Atsaukt policiju.
- atsaukt Atsaukt savu kandidatūru.
- priekšstāvis Atsaukt savus priekšstāvjus.
- atsaukties Atsaukties tikai pēc laba brīža.
- atsaukties Atsaukties uz aicinājumu dāvināt skolām grāmatas.
- atsaukties Atsaukties uz arheologu atziņām.
- atsaukties Atsaukties uz arhīva dokumentiem.
- atsaukties Atsaukties uz pirmavotiem.
- pirmavots Atsaukties uz pirmavotiem.
- aktualitāte Atsaukties uz visām dzīves aktualitātēm.
- zapiņš Automašīnu vidū varēja redzēt kādreiz tik populāros zaporožecus, tautā sauktus par zapiņiem.
- robīnija Baltā robīnija jeb tā sauktā baltā akācija.
- latols Benzīna un spirta maisījums jeb tā sauktais latols.
- tēvamāsa Biruta, saukta Ruta, ar tēvamāsas palīdzību gādājusi zāles..
- patronese Ceļinieku patroneses Sv. Ģertrūdes vārdā nosauktā baznīca.
- nokaulēties Cena, līdz kurai var nokaulēties, ir aptuveni 1/3 no sākotnēji nosauktās cenas.
- daltonisms Daltonismu mēdz saukt arī par krāsu aklumu.
- paņurdēt Daudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
- stringi Diez vai ir kāds atsedzošāks apģērba gabals par stringiem, ko pat grūti saukt par apģērbu.
- sasaukt Divi puiši stāv otrpus upei, mēģinu viņus sasaukt.
- draisks Draiski iesaukties.
- draudošs Draudoši runāt, iesaukties.
- izsaukties Dusmīgi, priecīgi, skaļi izsaukties.
- saukties Esmu uzrakstījusi par maz, lai varētu saukties par pilntiesīgu rakstnieci.
- saukt Grāmatā ainotie ceļojuma iespaidi sauktin sauc lasītājus doties ceļā pašiem.
- nosaukt Iepazīstoties nosaukt savu vārdu.
- atsaukt Ierosināt atsaukt deputātu.
- armija Iesaukt armijā.
- iesaukt Iesaukt armijā.
- iesaukt Iesaukt ārsta kabinetā nākamo pacientu.
- iesaukt Iesaukt bārdaino vīrieti par Bārdaini.
- iesaukt Iesaukt bērnus no pagalma istabā.
- iesaukt Iesaukt cilvēkus pēc māju vārdiem, kurās viņi dzīvo.
- izpalīgs Iesaukt gaisa izpalīgos.
- iesaukt Iesaukt karadienestā.
- karadienests Iesaukt karadienestā.
- krievi Iesaukt krievos.
- iesaukties Iesaukties no bailēm, no sāpēm.
- balss Iesaukties pārsteigtā balsī.
- ievadlekcija Ievadlekcijā nosaukt izmantojamās grāmatas.
- bulvārprese Igaunijas bulvārprese sacēlusi ažiotāžu ap kādu notikumu vārdā nenosauktā pilsētiņā valsts dienvidos.
- saukt Imperatora Franča Jozefa dzīvesbiedre tuvinieku un draugu vidū tika saukta par Sisī.
- tracis Izcēlies tracis, un izsaukta policija.
- iz- Izdzirdēt, iztraucēt, izsaukties, izbīties.
- atbildēt Izsaukt atbildēt.
- izsaukt Izsaukt ātro palīdzību, policiju.
- dežūrārsts Izsaukt dežūrārstu.
- doktors Izsaukt doktoru uz mājām.
- kinologs Izsaukt kinologu ar suni.
- izsaukt Izsaukt mēriņu krogā.
- milicis Izsaukt milici.
- milicija Izsaukt miliciju.
- izsaukt Izsaukt nemierus, streiku.
- izsaukt Izsaukt no istabas, pagalma.
- papildspēki Izsaukt papildspēkus.
- izsaukt Izsaukt pēc saraksta dalībniekus.
- izsaukt Izsaukt pie direktora.
- izsaukt Izsaukt pretinieku uz divkauju.
- sanitārtehniķis Izsaukt sanitārtehniķi.
- santehniķis Izsaukt santehniķi.
- sapieris Izsaukt sapierus.
- izsaukt Izsaukt sensāciju, plašu rezonansi.
- izsaukt Izsaukt skolēnu pie tāfeles.
- ugunsdzēsējs Izsaukt ugunsdzēsējus.
- liecinieks Izsaukt uz tiesu par liecinieku.
- negribot Izsauktais negribot pieceļas.
- stulbenis Ja bērns pavirši nomet drēbes, tas nav iemesls, lai uz viņu kliegtu un sauktu par stulbeni.
- karantīna Jauniesauktie karavīri noteiktu laiku atrodas karantīnā.
- jauniesaukts Jauniesauktie karavīri.
- jauniesaukts Jauniesaukto sadale, apmācības.
- sekotājs Jēzus Kristus sekotājus par kristiešiem sāka saukt Antiohijas pilsētā.
- iesaukt Kafejnīca tika iesaukta par Dieva ausi.
- saukties Kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā.
- tēvvārds Kaut viņa sevi lika saukt vārdā un tēvvārdā, īstenībā tik veca nemaz nebija.
- repšiki Kolekcija tika papildināta ar Latvijas rubļiem jeb tā sauktajiem repšikiem.
- korektors Korektors jeb tā sauktais šķidrais papīrs.
- saukt Latvijā uzņēmumu ar 50 darbiniekiem mēdz saukt par lielu.
- taukzīlīte Lielā zīlīte, saukta arī par taukzīlīti vai speķa zīlīti.
- ienākt Lielākā daļa augu sugu Latvijā ienākušas dabiskā ceļā un tiek sauktas par vietējām sugām.
- segvārds Lielākā priekšrocība virtuālajā pasaulē ir iespēja palikt anonīmam, izmantojot segvārdu jeb tā saukto niku.
- bambuslācis Lielo pandu mēdz saukt arī par bambuslāci, jo tā diētā 99% ir bambuss.
- saukt Mamma mani gribēja saukt par Edīti.
- matonis Matonis jeb tautā saukts par zirga matu.
- mazgadība Mazgadības dēļ nevar saukt pie kriminālatbildības.
- piemērs Minēt, nosaukt piemērus.
- saukt Naktī sakāpa temperatūra, kļuva pavisam slikti, nācās saukt ārstu.
- nekavējoties Nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
- saūjināt Nevienu palīgu nevar ne sasaukt, ne saūjināt!
- nevietā Nevietā atsaukties uz citu valstu pieredzi.
- aizsaukties No pārsteiguma aizsaukties.
- noilgt Noilgušas tiesības saukt personu pie kriminālatbildības.
- nokļūt Nokļuvis briesmās, nekaunies saukt palīgā.
- smerdelis Nosaukt blakussēdētāju par smerdeli.
- nosaukt Nosaukt kādu cilvēku par cūku.
- bezsirdis Nosaukt kādu par bezsirdi.
- gļēvulis Nosaukt kādu par gļēvuli.
- nosaukt Nosaukt kādu par skopuli.
- nosaukt Nosaukt kaķi no koka zemē.
- kandidatūra Nosaukt kandidatūras direktora amatam.
- nosaukt Nosaukt kucēnu par Reksi.
- nosaukt Nosaukt latīņu valodas alfabēta pirmo un pēdējo burtu.
- līdzzinātājs Nosaukt līdzzinātājus.
- meitiņa Nosaukt meitiņu par Kristīni.
- piestāties Nosaukt ostas, kurās kuģis piestāsies.
- trekns Nosaukt otru trekniem vārdiem.
- nosaukt Nosaukt pakaļ.
- mauka Nosaukt par mauku.
- memmesdēliņš Nosaukt par memmesdēliņu.
- parole Nosaukt paroli.
- kārta Nosaukt pēc kārtas alfabēta burtus.
- nosaukt Nosaukt puisi par lielībnieku.
- e- Nosaukt savu e-pasta adresi.
- kristāmvārds Nosaukt savu kristāmvārdu.
- izsacīt Nosauktie skaitļi ne vienmēr izsaka paveikto.
- nosaukties Nosaukties par fotogrāfu.
- traģikomēdija Notikušo varētu saukt par traģikomēdiju – smējāmies un raudājām reizē.
- trubiņa Pacelt trubiņu un atsaukties.
- pārrakstīt Pārrakstīt nosaukto telefonu.
- pārsaukt Pārsaukt ielas.
- pārsteigts Pārsteigti izsaukties.
- pasaukt Pasaukt bērnu.
- pasaukt Pasaukt draugus palīgā.
- kāds Pasaukt kādu kaimiņu palīgā.
- māsiņa Pasaukt māsiņu.
- oberis Pasaukt oberi.
- pasaukt Pasaukt suni pie sevis.
- uzvārds Pēc laulībām saukties vīra uzvārdā.
- piesaukt Piesaukt argumentus.
- soģis Piesaukt debess soģi.
- piesaukt Piesaukt klāt spēles tiesnesi.
- piesaukt Piesaukt pie sevis bērnu.
- piesaukt Piesaukt tiesiskumu vietā un nevietā.
- atsaukt Prasīt atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas.
- priecīgs Priecīgi palūkoties, iesaukties.
- iesaukties Priekā iesaukties.
- trēns Princeses kleitas trēns, saukts par monarha trēnu, ir 5 metrus garš un ir piestiprināts pie jostas vietas.
- nosaukt Rakstnieka vārdā nosaukts muzejs.
- ekspresis Sapakot koferus un izsaukt ekspresi.
- plēnums Sasaukt ārkārtas plēnumu.
- sasaukt Sasaukt draugus uz talku.
- koncils Sasaukt koncilu.
- konklāvs Sasaukt konklāvu.
- konsīlijs Sasaukt konsīliju.
- konvents Sasaukt konventu.
- sa- Sasaukt kopā nama iedzīvotājus.
- kopsapulce Sasaukt kopsapulci.
- landtāgs Sasaukt landtāgu.
- pilnsapulce Sasaukt pilsapulci.
- ārkārtas Sasaukt rūpnīcas akcionāru ārkārtas pilnsapulci.
- sasaukt Sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju.
- sapulce Sasaukt sapulci.
- sasaukt Sasaukt sapulci.
- sasaukt Sasaukt viesus uz svinībām.
- sa- Sasaukties.
- stratopauze Sasniedzot 0°C temperatūru 40 km augstumā, tā paliek nemainīga līdz 55 km augstumam, šī josla tiek saukta par stratopauzi, un tā ir robeža starp stratosfēru un mezosfēru.
- sasaukt Saucu suni, bet nevarēju sasaukt.
- ātrs saukt ātros.
- azaids saukt azaidā.
- mīļvārdiņš saukt bērnu dažādos mīļvārdiņos.
- atpakaļ saukt dēlu atpakaļ.
- saukt saukt ģimeni vakariņās.
- īsts saukt lietas īstajos vārdos.
- megafons saukt megafonā.
- nopakaļ saukt nopakaļus.
- palīgā saukt palīgā.
- palīdzība saukt pēc palīdzības.
- pēc saukt pēc palīdzības.
- saukt saukt pēc palīdzības.
- palīgs saukt pēc palīga.
- kriminālatbildība saukt pie kriminālatbildības.
- saukt saukt policiju.
- urravas saukt urravas.
- vainīgs saukt vainīgos pie atbildības.
- vārs saukt vārā balsī.
- saukt saukt vecākus uz skolu.
saukt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV