nosvētīt
nosvētīt -svētīju, -svētī, -svētī, pag. -svētīju darbības vārds; transitīvs
2.Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
PiemēriNosvētīt uz baznīcu atnākušos bērnus.
- Nosvētīt uz baznīcu atnākušos bērnus.
- Pūpolu svētdienā nosvētīt pūpolus.
- Atsaukt mācītāju, lai nosvēta māju.
Normatīvais komentārs:Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta.