nosvilt
nosvilt -svilstu, -svilsti, -svilst, pag. -svilu intransitīvs, darbības vārds
1.Nodegt.
PiemēriNosvilst māja un lopu kūts.
1.1.sarunvaloda Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
PiemēriNosvila dators.
2.Kļūt sārtam, iekaisušam (piem., saules, vēja iedarbībā).
PiemēriSaulē nosvilusi mugura.