stulbenis sarunvaloda
stulbenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
stulbene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Stulbs cilvēks.
PiemēriJutos kā pēdējais stulbenis.
- Jutos kā pēdējais stulbenis.
- Nolamāt par stulbeni.
- Viņš mani krāpa, meloja, bet es kā pēdējā stulbene vienmēr piedevu, cerēju.
- Ja bērns pavirši nomet drēbes, tas nav iemesls, lai uz viņu kliegtu un sauktu par stulbeni.