stūķēt sarunvaloda
stūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
PiemēriStūķēt drēbes somā.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "stūķēt mutē, stūķēt vaigos, stūķēt iekšā" Ēst, parasti negausīgi.
PiemēriStūķēt māgā lašu maizītes.
1.2.Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriStūķēt kājās zābakus.