stulbs
stulbs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
stulba -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
stulbi apstākļa vārds
stulbība sieviešu dzimte, lietvārds
stulbums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs1.
PiemēriJa cilvēks nav galīgi stulbs, tad visu var iemācīties.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStulbs lēmums.
1.2.Tāds, kas (pēc kādiem priekšstatiem) nav gudrs – par dzīvniekiem.
PiemēriSuns ir galīgi stulbs, rej vienā riešanā.
2.Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs2.
PiemēriStulba situācija.
2.1.formā: apstākļa vārds Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
PiemēriIr stulbi atteikties no tik lieliska piedāvājuma.
Stabili vārdu savienojumiStulbs kā auns. Stulbs kā ēzelis. Stulbs kā zābaks.