Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stulms
stulms lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
PiemēriZābaka stulms.
  • Zābaka stulms.
  • Zābaki ar pusgaru stulmu.
  • Sabāzt bikšu galus stulmos.
  • Ekstravaganto zābaku stulmi sniedzās pāri ceļgalam.
  • Svētkos vīrs bija uzvilcis izšūtu krievu kreklu, bet aiz zābaku stulma aizbāzis koka karotes, ko izmantoja kā mūzikas instrumentus.
Stabili vārdu savienojumiStulma zābaki.
1.1.Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
PiemēriZeķes strīpainiem stulmiem.
  • Zeķes strīpainiem stulmiem.
  • Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
1.2.Stara (biksēm).
PiemēriBikšu stulmu gali ir regulējami un nostiprināmi ar līplenti.
  • Bikšu stulmu gali ir regulējami un nostiprināmi ar līplenti.
  • Bikses bija tiešām neparastas – viens bikšu stulms džinsu auduma un otrs – velveta.
1.3.Stilbs (rokai vai kājai).
PiemēriGredzenošanai izmanto vieglus alumīnija gredzenus, kurus apliek ap putna kājas stulmu.
  • Gredzenošanai izmanto vieglus alumīnija gredzenus, kurus apliek ap putna kājas stulmu.