stumbenis
stumbenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
PiemēriNokaltuša koka stumbenis.
2.Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
PiemēriVienas kājas pēda karavīram bija amputēta, stumbenis apsiets ar zaļganu autu.