stumt
stumt stumju, stum, stumj, pag. stūmu transitīvs, darbības vārds
1.Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
PiemēriStumt bērnu ratiņus.
1.1.Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
PiemēriStumt bērnu uz priekšu.
1.2.Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
PiemēriStumt kājas zābakos.
Stabili vārdu savienojumiStumt vaigos.
Stabili vārdu savienojumiAr degunu mākoņus stumt.