Paplašinātā meklēšana
Meklējam stumt.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (21):
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
- uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- atdzīt Atstumt šurp.
- atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
- šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
- izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
- izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
- nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
- izstumties Refl. --> izstumt.
- stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
- izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā, arī virsū).
- aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt, aizstumt.
- piešķūrēt Šķūrējot piestumt.
- pārijs Tas, kam ir zemāks statuss nekā pārējiem; no kāda kopuma, sabiedrības izstumtais.
- autsaiders Tas, kas nepieder pie noteiktām aprindām, grupējuma u. tml.; izstumtais.
stumt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV